Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Nāve uz ceļiem. Kāpēc?"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Saltu mānija. Aizliegt, neaizliegt?"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Nāve uz ceļiem. Kāpēc?"

«Aizliegtais paņēmiens»: Latvijā nepietiekami izpēta autoavāriju iemeslus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai gan ir dažādas kampaņas un arī bargāki sodi, Latvijā aizvien daudz cilvēku smagi cieš un iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Eiropas Savienībā Latvija ir priekšgalā šajā jomā. "Aizliegtais paņēmiens" pētīja iemeslus un atklāja, ka liela daļa ceļu satiksmes negadījumu iemeslu nemaz netiek izpētīti. Raidījums smēlās pieredzi arī Somijā.

ĪSUMĀ:

Statistikas datos par avārijām bieži trūkst konkrēta iemesla

Latvijā īstenotas dažādas kampaņas, kurās cilvēkus aicina nebraukt dzērumā, kā arī nepārsniegt atļauto ātrumu. Abi šie temati dominējuši arī satiksmes drošības politikā un lēmumos. Bet kādi ir rezultāti statistikā?

Svaigākie detalizētie dati par avāriju statistiku pieejami par 2020. gadu.

No bojā gājušiem ir 95 vīrieši un 44 sievietes. Vidējais vecums – 48 gadi. Lielākā daļa no tiem bija transportlīdzekļa vadītāji.

Pieejami arī dati, kādā veidā notikušas avārijas:

  • 52 cilvēki gājuši bojā vienas mašīnas avārijas rezultātā,
  • 21 no viņiem pēc uzbraukuma šķērslim,
  • 24 – mašīnas apgāšanās rezultātā,
  • divu vai vairāku mašīnu sadursmēs bojā gājuši 27 cilvēki.    

No visām sadursmēm 42 notikušas apdzīvotās vietās, bet 76 – uz valsts  autoceļiem, no tiem aptuveni puse uz lielajām šosejām.

Policijas dati par avāriju iemesliem:

Oficiālajā statistikā kā avāriju iemesls ātruma pārsniegšana ir 7%, bet alkohola reibums – 5% gadījumu.

Vairāk nekā puse bojāgājušo – 75 – atzīmēti ailē "cits iemesls". Raidījuma veidotāji atzīmē, ka, visticamāk, tas nozīmē – iemesls nav zināms. 

"Aizliegtais paņēmiens" noskaidroja, ka laika posmā no 2014. līdz 2019. gadam bojā gājuši 974 cilvēki un 452 gadījumos avārijas iemesls ir cits vai nav noskaidrots. Tie ir 46% gadījumu jeb teju puse.

Kāpēc par aptuveni pusi no visām avārijām ar bojā gājušiem nav skaidri minēti iemesli? Viena no galvenajām atbildēm, ka tie īsti arī nemaz netiek noskaidroti, ja tas nav nepieciešams izmeklēšanas vajadzībām, vainīgā noskaidrošanai.

Policijā skaidroja, ka, ierodoties avārijas vietā, tā fiksē avārijas pēdas, lieciniekus, kā arī avārijas apstākļus, laika apstākļus, ceļa seguma stāvokli.

Bet ne vienmēr avārijas iemesli policistiem ir skaidri saprotami, tāpēc arī tiek rakstīts "cits iemesls".

Iemeslu pēc tam skaidro izmeklēšanā. Ja ir cietušie, seko izmeklēšana. Raidījuma veidotāji gan norāda, ka tas notiek ne gluži ar domu noskaidrot visu, kāpēc, kas un kā ir noticis, bet vai kāds ir saucams pie atbildības un kādi tam varētu būt pierādījumi. Izmeklēšana faktiski nenotiek arī gadījumos, kad, piemēram, kāds vadītājs nobraucis no ceļa, ietriecies kokā un gājis bojā.

Arī gadījumos, kad izmeklēšana turpinās un lieta nonāk tiesā, galvenais akcents: ir vai nav cilvēks pārkāpis likumu. "Aizliegtais paņēmiens" uzzināja par kādu piemēru, kur sieviete uz nesen remontēta, slidena ceļa, vadot transportlīdzekli, nobrauca nedaudz no vidus brauktuves daļas un tā rezultātā automašīna kļuva nevadāma. Sieviete iebrauca pretējā braukšanas joslā, notika ļoti smags ceļu satiksmes negadījums un bojā gāja bērns. Autovadītāja tika atzīta par vainīgu, tomēr negadījumā bija vairāki iemesli. Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča par šo lietu pastāstīja, ka sieviete nebrauca ātri, bet viņai bija maza autovadīšanas pieredze, kā arī viņa nebrauca ar savu auto.

"Viņa patiesībā brauca bailīgi, un šinī gadījumā šīs nepietiekamās iemaņas, iespējams, arī ne pārāk kvalitatīvais ceļu segums, tai skaitā nelielais, bet izvēlētais ātrums radīja ceļu satiksmes negadījumu – traģisku," pastāstīja Siliņeviča.

Raidījuma veidotāji kā vienu no iemesliem pievienoja arī to, ka sieviete vispār pretējā joslā varēja iebraukt, jo nebija joslu norobežojošas barjeras.

Tādējādi secināms, ka policija nereti nevar noskaidrot avārijas iemeslus. Apstākļus skaidro izmeklēšana, bet ne viss tiek izmeklēts. Tāpat arī tiesas pienākums nav rūpēties par ceļu drošību, bet gan noskaidrot vainīgo.  

Pētījums atklāj dažādus avāriju iemeslus

"Aizliegtais paņēmiens" nevarēja atrast, ka statistikas dati būtu analizēti, lai iegūtu pilnu ainu par avāriju iemesliem. Raidījumā veidotāji gan atzīmēja, ka 2018. gadā bija pētījums par avārijas iemesliem 2016. gadā. Pētnieki analizēja 84 ceļu satiksmes negadījumus, kuros lielākā daļa no cietušajiem bijuši gājēji.

Viņi atklāja, ka aptuveni puse no pašiem gājējiem jeb 24 bija alkohola reibumā, bet šoferi šajos gadījumos – ne reizi.

Tāpat daudzas problēmas ir bijušas ar gājēju pārējām. Piemēram, deviņos gadījumos eksperti secinājuši, ka tas pat varēja būt tiešs iemesls negadījumam. Runa ir par gājēju pārējām, kuras šķērso divas braukšanas joslas vienā virzienā. Ekspertu ieteikums bija tās pārbūvēt, un, piemēram, Rīgā tas arī vēlāk tika darīts.

Tā kā dati par pagājušajiem diviem gadiem nav pieejami, nav iespējams spriest, vai pētījums ir ko līdzējis. Raidījuma veidotāji gan norādīja, ka publiski pieejamā statistika par 2020. gadu neparāda, piemēram, tādu pētījumā minētu faktoru kā – cik gājēju bija alkohola reibumā.

Pētījumā arī minētas vairākas policijai ne visai tīkamas lietas. Piemēram, ka tā ne vienmēr ievāc visus tālākai analīzei vajadzīgos datus.

Piemēram, ja par gājējiem, tad no policijas materiāliem zināms, ka 15 cietušajiem nekādu atstarojošu elementu uz apģērba nebija, bet 35 gadījumos informācijas nav vispār. Tāpat arī no 84 gadījumiem 19 policija nebija fiksējusi, vai auto bija derīgas riepas. 

Somijā pastāv Avāriju datu institūts

"Aizliegtais paņēmiens" vērsās pie tiesībsargājošajām iestādēm Somijā, lai noskaidrotu, kā tur cenšas novērst avārijas.

Somijā rūpīgi pieiet avāriju analīzei, un to dara īpašs valdības finansēts Avāriju datu institūts. Tas ne tikai apkopo statistiku, bet arī institūta eksperti dodas uz smagāko avāriju vietām. Institūtam ir 20 reģionālās komandas, lai notikuma vietā ierastos pēc iespējas ātrāk. Katrā komandā ir pieci dažādi eksperti – policists, transportlīdzekļu, ceļu eksperts, kā arī ārsts un psihologs jeb uzvedības speciālists. Visas iestādes budžets gadā ir aptuveni divi miljoni eiro, un tajā ir ietvertas gan algas, gan arī tehniskie līdzekļi.

2020. gadā, piemēram, Somijā izmeklēja 188 smagākos negadījumus. Runājot konkrēti par avāriju iemesliem, institūta pārstāvis Kalle Parkari pastāstīja: "Gadu gaitā mēs esam iemācījušies, ka parasti nav viens konkrēts iemesls, kāpēc notiek avārijas, – tas ir apstākļu kopums. Eiropā tradicionālie faktori vienmēr ir bijuši alkohols un ātruma pārsniegšana, drošības jostu neizmantošana, – avārijās ar bojā gājušajiem tie joprojām ir sastopami.

Viena problēma, ko esam atklājuši, ir tas, ka Somijā diezgan daudziem cilvēkiem ir veselības likstas – proti, viņi pie stūres nomirst dabīgā nāvē – tātad nevis no sadursmes.

Viņiem var būt infarkts vai problēmas ar asins cirkulāciju smadzenēs – šādi negadījumi notiek pārsteidzoši bieži."

"Aizliegtais paņēmiens" piebilda, ka Latvijas 2020. gada statistikā nav pilnīgi neviena ar veselības problēmām saistīta gadījuma. Tāpat Latvijā, kā minēts iepriekš, iereibuši autovadītāji izraisīja 5% no avārijām, kurās bija bojā gājušie, bet Somijā – 30%. "Izskaidrot šādu atšķirību īsti nevaram, viena no versijām, ka somi pratuši novērst tās smagās avārijas, kurās alkohols nefigurē," norādīja raidījuma veidotāji.

Somijas dati parāda, ka no visiem bojā gājušiem, piemēram, 49% nebija piesprādzējušies, savukārt 44% gadījumu  drošības jostas varētu glābt viņu dzīvības.

Kā fona risks figurē arī ātruma pārsniegšana (32% gadījumu), ar ceļa vidi saistīti fona riski (57% gadījumu), no kuriem viens no galvenajiem – barjeras neesamība starp pretējām braukšanas joslām. Vēl tiek analizēti arī paši spēkrati, un 6% gadījumu fiksēts, kas ir bijuši defekti, kas veicināja negadījuma rašanos.

Uz šo datu pamata tiek piedāvāti dažādi risinājumi, rekomendācijas. Institūta pārstāvis Parkari pastāstīja: "Pēdējo gadu laikā mēs esam rekomendējuši vairāk pārbaudīt autovadītāju veselību, pirms viņi dodas uz ceļa. Tad alkohols – kā cīnīties ar transportlīdzekļu vadīšanu reibumā, kā arī sniedzam ieteikumu par braukšanas virzienu atdalīšanu. Tāpat esam akcentējuši drošības jostu izmantošanu. Protams, mums nav tikai viena rekomendācija – tās ir nepārtrauktas sarunas ar valsts iestādēm. Ir svarīgi risināt reālus negadījumus – kas tajos noticis? Nav tikai viena problēma, ko cenšas risināt kampaņas. Visbiežāk tiek runāts par alkoholu, ko gan dara jau gadiem, bet tas joprojām ir svarīgi, arī drošības līdzekļu, drošības jostu izmantošana."

Tas, ko un kad ieviest, kādas rīkot kampaņas, tiek lemts Somijas Ceļu drošības padomē, kurā ir arī valdības pārstāvji. Risinājumi dažādi, arī cenšoties ierobežot ātrumu.

CSDD konkrētu atbilžu vēl nav

Latvijā atbildīga par avāriju analīzi ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tās Informācijas tehnoloģiju  departamenta statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs pastāstīja: "Ar Valsts policiju mums ir vienošanās, ka mēs šos datus uzlabosim, bet tas jāizdara secīgi. Un primāri tas ir pieskaņoties tam, ko dara Eiropā. Lai tomēr varētu vieglāk salīdzināt – pirmkārt ar citām Eiropas Savienības valstīm un ar citām pasaules valstīm."

Kreicbergs arī norādīja, ka CSDD grib izmantot citu valstu pieredzi. "Pēc būtības ir pasaulē daudz pētīts, daudz izzināts, un ir valstis, uz kurām skatīties, kam šobrīd ir četras piecas reizes mazāks bojā gājušo skaits nekā Latvijā uz iedzīvotāju skaitu. Īpaši šīs valstis ir vairāk pētījušas un rīkojušās saistībā, piemēram, ar pētījumiem. Un ir saprotams, kādā veidā var samazināt seku smagumu, ja arī šie negadījumi notiek," stāstīja Kreicbergs.

Atbildot uz jautājumu, vai ir vērts sekot Somijas piemēram analīzē, CSDD pārstāvis sacīja:

"Mums tajā virzienā ir plānotas lietas, par kurām detalizēti šobrīd vēl ir par agru stāstīt.

Bet tās ir nākamās. Jūs saprotiet, piemēram, klausoties Ziemeļvalstis, tādas kā Somija, Norvēģija. Viņi ir sasnieguši tik zemu [satiksmes negadījumu] līmeni... Mums Latvijā diezgan daudz vēl ko ir darīt ar tādām acīmredzamākām lietām. Protams, nav runa tikai par autovadītājiem, tas ir par visu sabiedrību kopumā. Bet, protams, jā, tajā virzienā ir vērts iet. Ir plāni to darīt, bet detaļās vēl nevaru paskaidrot."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti