Panorāma

Rucavas novads lūdz izsludināt ārkārtējo situāciju sausuma dēļ

Panorāma

Panorāma

Uz ielām kaisītās sāls dēļ Rīgā kalst koki

Izkaltušas un nodzeltējušas lapas, kailas un nedzīvas lapotnes, nolūzuši zari – šādas ainas redzamas vairākās vietās galvaspilsētā. Galvenais iemesls tam ir ielu kaisīšana ziemā ar sāli, atklāja bioloģijas zinātņu doktore Gunta Čekstere.

Visbēdīgākā aina paveras Brīvības ielā Rīgā, bet arī citu ielu malās redzami nomocīti koki. Pāragri nokaltušās lapas vai pat pavisam kailās lapotnes vasaras vidū – šādi skati pilsētai godu nedara, sprieda LTV ielās satiktie rīdzinieki.

“Nekā laba jau nav. Tā kā tādas vecas slotas galvenās ielas malā. Otrā pusē ir daudz skaistāk,” sacīja Jānis.

“Bēdīgi izskatās tie koki. Acīmredzot viņiem tur kaut kas nepatīk. Iespējams, ka saknēm nav pārāk daudz vietas, kur augt. Varbūt tas kaut kā ietekmē,” sprieda Felicita.

Savukārt Agnese uzskata, ka pie koku kalšanas vainojama sāls: “Varbūt to sāli vajadzētu mazāk kaisīt. Izmantot kaut ko citu. Citās valstīs tomēr izmanto citus pretslīdēšanas materiālus. Kādēļ nevaram paņemt piemēru no Vācijas? Viņi izkaisa kaut kādas šķembas. Pēc tam tās savāc un nākamajā gadā atkal lieto to pašu, lai neslīdētu.” 

Bioloģe Čekstere jau vairākus gadus pētījusi pilsētvides ietekmi uz Rīgas apstādījumiem. Viņa secina – pie vainas varētu būt dažādi apstākļi, tostarp ielu remonti, apakšzemes komunikāciju izvietošana un sauss laiks. Bet galvenais iemesls tomēr ir ielu kaisīšana ar sāli ziemas laikā.

“Visvairāk cieš ielu malās augošie koki aptuveni 3-5 metru attālumā no braucamās daļas vai ietves, kur tiek kaisīta sāls ziemas sezonā.

Mūsu pētījumi parādīja, ka ielā, kur intensīva satiksme, gaisa piesārņojums noteikti nebija tas, kas ietekmēja koku šūnas. Tieši sāls augstā koncentrācija, nātrijs un hlorīds, ko koki uzņēmuši, bijis kritiskais faktors,” skaidroja Čekstere.

Gan Rīgā, gan citās Eiropas pilsētās veikti eksperimenti ar citiem ielu kaisāmajiem materiāliem, tomēr sāls joprojām ir efektīvākā un ekonomiskākā izejviela šiem mērķiem. Tādēļ diez vai Rīga tuvākajos gados varēs no tās atteikties. Tikmēr Bioloģijas institūta eksperti turpina meklēt veidus, kā ļaut liepām izdzīvot sālītā augsnē. Un, iespējams, atraduši arī risinājumu.

“Šeit ir pilnīgi jau ļoti sakaltušas lapas – brūnas, nekritizētas. Šeit ir tā pati nātrija hlorīda deva, bet mēs esam izmantojuši kāliju kā papildmēslojumu. Efekts ir tāds, ka koks ir pilnīgi zaļš un pat nedaudz attīstās,” stāstīja pētniece.

Lai iegūtu pilnīgu pārliecību, vēl gan nepieciešami papildus pētījumi. Rīgas domes Vides pārvaldē norāda, ka augsnes irdināšana, aerācija, papildu mēslošana varētu saglābt vēl zaļos un jaunos kokus. Bet Brīvības ielas vecās un gadiem ilgi sālītās liepas, visticamāk, vairs neatdzīvosies. 

“Brīvības ielu mums ir paredzēts augusta vidū vai beigās iziet pilnā garumā un nokonstatēt, kur nepieciešams kaut ko nozāģēt. Nākotnē plānosim atstādīt vietās, kur to var,” norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Vides pārvaldes vadītāja gan negarantē, ka vietā tiks iestādīti tikpat daudz kokui, cik nozāģēti. Tas esot atkarīgs no šim mērķim pieejamā budžeta. Statistika nav iepriecinoša – pēdējos piecos gados Rīgā nozāģēti 2626 koki. Vietā iestādīti tikai 198.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti