Panorāma

Merkeles ēras beigas?

Panorāma

Tradicionālās rudzu šķirnes audzē aizvien mazāk

Rehabilitācijā arī kara psihologs

Ukraiņu karavīriem Vaivaros palīdz arī kara psihologs

Bez medicīniskās rehabilitācijas, kurā mācās atgūt kustības protezētajām rokām vai kājām, ukraiņu karavīriem nepieciešama vēl kāda palīdzība, tādu var sniegt tikai kara jeb militārais psihologs. Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” Ukrainā cietušajiem karavīriem piedāvā sakārtot arī kara pārņemto prātu. Ar Latvijas armijas psihologu atbalstu šādu kursu patlaban iziet pirmie 15 karavīri.  

Karā vieglu traumu nav un nemēdz būt. Visi, kas ieradušies Vaivaros no Ukrainas, ir cietuši smagi.

“Kad atbraucu, nevarēju ne roku pacelt, ne paiet. Grūti bija kaklu pagriezt, man ir otrā invaliditātes grupa,” saka ukraiņu karavīrs Ruslans Ahibalovs.

“Uzkāpu uz mīnas! Un norāva kāju,” par savu traumu stāsta ukraiņu karavīrs Andrejs Lapiha.

“Man norāva roku, uzšķērda vēderu, kāja arī tagad īsāka, trūkst kaula tur,” atklāj Ukrainas karā cietušais karavīrs Valērijs Kuzņečenko .

 Viņi daudz stāsta par šo karu. Un atzīmē, ka labāk neko tādu dzīvē nepiedzīvot, atzīst medicīniskās rehabilitācijas vadītāja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Zaiga Kalnbērza-Ribule. Iemācīties dzīvot tālāk ar protēzēm ir tikai viena no mācībām šeit, Vaivaros.

“Uzvelkot jauku, neredz, ka ir protēze. Jāiemācās dzīvot ar šo te roku. Tas nekad neaizvietos to, kas ir bijis pirms tam. Pēc kara dzīve mainās,” atzīst Zaiga Kalnbērza-Ribule.

Rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle stāsta, ka “šī  ir sadarbība - starp mums, rehabilitologiem, un nu specifiski apmācītiem militāriem psihologiem”.

Pirmo reizi kā medicīniskās rehabilitācijas daļa tiek piedāvātas arī sarunas ar militāro psihologu.

“Nav jau nemaz tik viegli stāstīt par savām grūtībām! It sevišķi karavīram, kuram ir pateikts, ka karavīrs neraud! Viņš nevar raudāt!” saka Nacionālo bruņoto spēku galvenais psihologs Vilnis Čerņavskis.

Ukraiņu karavīrs Valērijs Kuzņečenko atzīst, ka “cilvēki jau parasti baidās no psihologa un psihiatra”. 

“Kad tu aprunājies ar psihologu un, tad tu saproti, ka tā patiesībā ir liela palīdzība. Un visa tā putra, kas ir galvā, izlido laukā!” viņš nosaka.

Latvijas armijas galveno psihologu Vilni Čerņavski Kijevā visvairāk pārsteidza nevis fiziski sakropļotie, bet morāli sagrautie kaujinieki. Psihiatrijas slimnīcā viņi klīduši kā rēgi.

“Tur bija daudzi, kuriem nav sniegta palīdzība. Nav darbojušies psihologi. Un no traumatiskā stresa viņiem ir posttraumatiskais stress. Vajadzīga jau psihiatra palīdzība,” stāsta Čerņavskis.

Pieredzētās šausmas jāizrunā mēneša laikā. Jaunākās metodes gan ļauj ar īpašu acu vingrinājumu palīdzību atsaukt atmiņā arī senākus notikumus.

Bet Ukrainā psiholoģiskā palīdzība kareivjiem ir pieejama tikai pēdējā laikā.

“Mūsu karavīri jau tiek gatavoti, viņiem vada nodarbības. Ukrainā tikai tagad sāk veidoties psihologa dienests armijā. Tāpēc arī strādājām ar viņiem, jo neviens nav ar viņiem strādājis,” skaidro Čerņavskis.

Bijušajiem karavīriem tagad jāmācās dzīvot tālāk.

“Tā kā esmu invalīds, daudz iespēju jau vairs nav! Gribētos atvērt tādu pašu centru. Kā šeit. Tā man ir sapņu ideja. Citu sapņu man nav. Strādāt vairs nevaru. Un bruņotajos spēkos mani atpakaļ neņems. Gribētu palīdzēt, vilkt laukā tādus kā es. Ir daudzi, kuri netiek šurp,” atklāj Ruslans Ajebalovs,

 Parasti rehabilitācija ilgst divas nedēļas, ukraiņiem izstrādātā programma ir 18 dienu ilga.

Šai programmai valsts piešķīrusi 35 000 eiro. Par šo naudu, ieskaitot ceļa izdevumus, rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību, “Vaivaros” ieradušies 15 kara traumas guvušie.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti