"Valmiera man ir kā otrās mājas," saka ukrainiete Polina Lipavaja, viņa savulaik Valmierā apmaiņas programmā mācījās Vidzemes Augstskolā. Jauniete atzina, ka bijusi vēlme atgriezties, bet nekad nav domājusi, ka atkalredzēšanās ar Valmieru būs šāda – kara rosināta. Nezinot, vai izdosies atgriezties dzimtenē.
"Man ļoti iepatikās šī pilsēta, es labprāt gribēju atgriezties, bet ne šādos apstākļos,"
sacīja Lipavaja.
Jauniete pazīst pilsētu, tāpēc atbraucot sāka brīvprātīgo darbu, lai palīdzētu saviem tautiešiem.
"Es jau no pirmās dienas sapratu, ka es nevaru tā vienkārši sēdēt un neko nedarīt. Mums, ukraiņiem, it sevišķi starp maniem draugiem, jauniešiem, ir tāds jēdziens kā "izdzīvojušā sindroms". Tie, kas aizbrauca, tie, kas tagad atrodas drošā vietā, kur nav bombardēšanas, viņi jūtas vainīgi, ka viņu ģimenes, draugi atrodas tur, epicentrā, bet mēs šeit – drošībā. Nu, lūk, man ir tieši tādas sajūtas. Es sapratu, ka ir kaut kas jādara, nu kaut vai palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri te atbrauc," viņa klāstīja.
Valmierā ieradušies daudz ukraiņu bērnu. Tie ir jaunie basketbolisti un hokejisti, ne visiem viņiem ir līdzi mātes, tāpēc gan Polina, gan citas ukraiņu sievietes iesaistījušās palīdzēt virtuvē, klāt galdus. Polina pašvaldībā arī koordinē dažādus jautājumus, kuri aktuāli atbraucējiem.
"Man tas ir svarīgi vienkārši palīdzēt, kaut vai pasniegt bērniem ēdienu, tāpat palīdzu pašvaldībā koordinēt cilvēkus, kuri te vēlas atbraukt, lai viņi zinātu, kā to drošāk izdarīt, lai viņiem meklētu transportu, gādātu dzīves vietu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi," sacīja jauniete.
Jaunajiem Ukrainas sportistiem ir arī angļu valodas stundas, kuras vada viena no atbraukušajām mammām, bet Artjoms Vinogradovs, kurš Valmierā ieradies ar mammu un brāli, bija sagatavojis iepazīstināšanas lekciju par Valmieru.
"Ne tikai par Valmieru, es sagatavoju viņiem mācībstundu par Latviju, kā valsts veidojās, un arī izstāstīju par vēsturi," viņš teica.
Novadā aktuāls ir arī bērnudārzu un skolu jautājums, skaidroja novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), aizvadītajā nedēļā mācību gaitas uzsāka 22 bērni, šonedēļ vēl 59.
"Būs tāda kā projektu nedēļa, ņemot vērā to, ka mūsu skolās ir brīvlaiks, bet nu tas mums arī ir pat ļoti labi, ka mēs arī varēsim piemēroties šim apmācību veidam, ņemot vērā arī nedaudz problēmas ar valodu, bet tas viss tiek risināts, un arī starp iebraukušajiem ukraiņu cilvēkiem ir skolotājas, kas mums palīdz, un viņas pašas arī pasniegs stundas, un viņi mācīsies pēcpusdienā, viņi būs otrajā maiņā," norādīja Baiks.
Lai uzturētu saikni gan ar pašvaldību, gan savstarpēji, ir izveidota "WhatssApp" grupa, skaidroja novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
""WhatsApp" grupā ir ārkārtīgi daudz jautājumu, faktiski grupa darbojas no agra rīta, tā saziņa tur notiek līdz vēlam, vēlam vakaram. Es esmu skatījusies, pēdējie ieraksti ir vēl vakarā ļoti vēlu, un grupa šobrīd ļoti labi nostrādā uz tādiem jautājumiem, ko viens pajautā, ko varbūt daudziem būtu jāpajautā, bet ierakstot viens, izlasa visi un dabū atbildes. Tur ir jautājumi gan par nodarbinātību, tur ir jautājumi par dokumentu kārtošanu, pilnīgi viss iespējamais, pat par pusdienu un brokastu laikiem, cikos rīt kas notiks. Un tas notiek tik ļoti vienkārši un ātri," norādīja Muceniece.
Ukraiņu bēgļi izteikuši arī vēlēšanos strādāt.
Arī par šo jautājumu tiek domāts, bet, kā skaidroja Baiks, vispirms atbraucējiem ir jānokārto nepieciešamie dokumenti.
"Cilvēki tiešām grib kaut ko darīt, šobrīd redzam, ka arī paši brīvprātīgi palīdz daudzās lietās. Šeit mums ir gan skolotāji, pavāri, dakteri, un mēs jau esam apkopojuši darba vietas, kur ir mūsu ražošanas uzņēmumi gatavi piedāvāt darbavietas, šobrīd arī apkopojums tiks veikts par profesijām, tādēļ es domāju, ka, tiklīdz šīs atļaujas tiks saņemtas, tad tālāk to visu arī organizēsim," viņš teica.
Kamēr tiek risināti dokumentu jautājumi, ļoti svarīgs ir vietējo iedzīvotāju atbalsts. Ziedot apģērbu un dažādas nepieciešamās lietas var novada kultūras centros, savukārt par naudas ziedojumiem tiek gādātas dāvanu kartes lielveikalos un aptiekās.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
