"Tajās acīs visu var izlasīt," par līdz šim savā praksē pieņemtajiem pacientiem, Ukrainas kara bēgļiem, saka “Veselības centra 4” ģimenes ārste Ilze Skuja.
Viņas praksē pēc palīdzības vērsušies divi nepilngadīgi jaunieši un viņu mammas.
"Tas ceļš – viņi bija faktiski pārsaluši, ar savām zināmām akūtām respiratorām infekcijām viņi netika galā," pastāstīja Skuja. "Tieši ar to pārcelšanās periodu viņi faktiski bija divas diennaktis stāvējuši uz ielas. Tie bērni 17 gadīgi tādi. Viņiem bija vidusauss iekaisums, otram nebija vidusauss iekaisuma. Un mammām… Nu, mammām ir trauksme. Tas loģiski. Posttraumatisks stresa stāvoklis."
Dakteres Skujas praksē līdz šim nonākuši kara bēgļi, kuri par ģimenes ārsti uzzinājuši no viņas jau esošajiem pacientiem. Ilze Skuja uzsvēra, ka trauksme, depresija un citas mentālas problēmas gaidāmas lielai daļai kara plosīto Ukrainu pametušajiem, un ģimenes ārste ir pārliecināta, ka
nepieciešamība pēc mentālā atbalsta tikai augs.
To, ka psihiskas problēmas ir lielākajai daļai no Ukrainas atbēgušo, apstiprina arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
"Bijuši pirmie signāli jau no kolēģiem par tām problēmām, kas ir galvenokārt trauksme, bezmiegs, baiļu sajūta," paskaidroja Veide. "Līdz ar to mēs esam lūguši psihiatru asociācijai atgādinājumu mums par galvenajām vadlīnijām šādās situācijās, kā palīdzēt pacientiem. Otrs – mēs esam arī lūguši no Veselības ministrijas un [Slimību profilakses un kontroles centra] SPKC [informāciju] par vakcināciju, kāda ir Ukrainā kārtība un kā mums turpināt vakcinācijas kursu."
Tāpat paredzēts, ka ģimenes ārstiem palīdzēs kolēģi no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, atgādinot visu, kas jāzina par pirmās palīdzības sniegšanu.
Bet, vai visiem ukraiņiem pietiks ģimenes ārstu? Asociācijas vadītāja Veide uzskata, ka,
ja Latvija uzņemtu kaut, piemēram, 10 000 bēgļu, tos izdalot uz visiem ģimenes ārstiem, slodzes pieaugums būtu nemanāms.
Tikmēr par citu pieeju, kas palīdzētu nodarbināt pašus Ukraiņu mediķus, iedomājusies Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
"Šie ukraiņu ārsti var palīdzēt saviem pacientiem, kas ir ieradušies kā bēgļi no Ukrainas. Ja mēs esam gatavi uzņemt 10 000 bēgļus, tad ir vēl seši papildus ģimenes ārsti vajadzīgi viņu aprūpēšanai. Ir ļoti daudzas iespējas, kā viņi var strādāt Latvijā kā ārsti," teica Aizsilniece.
Šādu pieeju neizslēdz arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa gan uzsver, ka šādā gadījumā šiem ārstiem gan noteikti būtu nepieciešami asistenti ar zināšanām par Latvijas primārās veselības aprūpes sistēmas darbību. Taču tajā pašā laikā Kozlovska uzskata līdzīgi kā Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Veide, proti, ja bēgļus izdalītu vairāk vai mazāk vienmērīgi visiem vai vismaz lielākajai daļai Latvijas ģimenes ārstu, tad slodzes pieaugums pat nebūtu jūtams.
"Tikai nu īsti mēs pagaidām nezinām – vismaz tie pirmie 10 000 [bēgļi], kā Latvijā sadalīsies," sacīja Kozlovska. "Vai tie pamatā būs Rīgā, Pierīgā? Vai arī… Nu, ir jau arī zināms, ka ir Brocēnos, ir Pierīgā vairāk, ir Kuldīgā. Ja būs pa visu Latviju daudzmaz vienmērīgi vairāk vai mazāk, tad jau īstenībā nebūs problēmu."
Kozlovska paskaidroja, ka
praktiskā un birokrātiskā jautājuma puse ir sakārtota un ārstiem lielākoties viss ir saprotams un tie ir gatavi uzņemt vēl Ukrainas kara nomocītos.
Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā nepārtraukti uzrauga situāciju un pieejamos resursus. Šobrīd nav nekādu bažu, ka Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas dēļ varētu rasties problēmas ar veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
"Šobrīd nav tādas situācijas identificētas," teica Nacionālā Veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga. "Tie ir atsevišķi punkti, kur vēršas, atsevišķi gadījumi. Protams, pieaugot šim Ukrainas pilsoņu skaitam, kas ierodas Latvijā, pieaug arī šī vajadzība, bet šobrīd nav pamata satraukumam, ka būtu tādejādi apgrūtināta pakalpojuma pieejamība."
Štālberga atgādināja, ka visiem Ukrainas kara bēgļiem tiek nodrošināti ne tikai ģimenes ārsta, bet visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Ar pieejamo veselības aprūpes atbalstu var iepazīties Rīgā iekārtotajā bēgļu atbalsta centrā vai sazvanoties ar Nacionālo veselības dienestu.
