Kas raidīja nāvējošās lodes un - vai un kas apšaudīja omoniešus? Krievijā par omoniešiem uzņem jaunas varoņfilmas, kas vēsta, ka cilvēkus Bastejkalnā nošāvis kāds trešais spēks, un viņi paši ir cietēji. Taču tā nav tiesa – izmeklēšanā pierādīts, ka omonieši šāva no vairākiem punktiem, un no tiem nākušas nāvējošās lodes. Par trešo spēku runāt var, taču tas spēlēja to pašu partiju, ko omonieši, un viņus vadīja rokas no Maskavas.
Uzbrukums Iekšlietu ministrijai bija rūpīgi plānots. Pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers tolaik kā sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs viens no pirmajiem pēc notikušā apskatīja nozieguma vietu un uzklausīja desmitiem liecinieku. Un ir liecības, ka tieši omonieši raidīja pirmos šāvienus. Tas notika, kaujinieku mašīnām pagriežoties uz Raiņa bulvāri un noslēdzot tam pieeju.
“Bija divi liecinieki, kuri bija redzējuši to, ka no pēdējās automašīnas izlēca divi milicijas specvienības kaujinieki, izšauj ar automātu pāris patronu un aptur satiksmi. Un tikai pēc tam sākās apšaude pie Iekšlietu ministrijas,” stāsta Kalnmeiers.
Omonieši ieņēma blakus esošo Celtniecības ministriju (vēlāk ASV vēstniecību) un no turienes šāva ar ložmetēju. Viņi šāva uz Iekšlietu ministriju arī no iepretim esošās viesnīcas “Rīdzene” puses un Raiņa bulvāra, kā arī Bastejkalna puses, Blaumaņa pieminekļa piesegā. Omonieši šāva gan mērķēti - uz cilvēkiem, gan gaisā, pastiprinot uzbrukuma efektu.
Jau uzreiz pēc notikušā omonieši stāstīja, ka uz viņiem ticis šauts, ka viņi tikuši izprovocēti. Un gadu gaitā šī versija par iespējamo trešo spēku attīstīta dažādos virzienos.
“Un to, ka bija šis trešais spēks, tas ir viennozīmīgi. Jo to, kas notika tajā 20.janvārī, tas nav kaut kāds OMON iniciēts atsevišķs izlēciens. Tas viss bija vadīts no Maskavas puses,” atcerējās bijušais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis.
Iekšlietu ministrijā omonieši ielauzās caur pirmo stāvu. Bet šāvieni skanēja arī no ēkas bēniņiem, ko vēlāk uz ielas esošie omonieši pasniedza kā uzbrukumu viņiem. Taču arī šie šāvēji bija omonieši vai ar viņiem cieši saistīts spēks.
“Mēs uzskatām, ka tā bija iepriekš plānota provokācija, bet es domāju, ka šie ierindas kaujinieki to nezināja, tikai pati vadība,” sprieda Kalnmeiers.
“Nav pierādījumu, ka kaut viens omonietis būtu cietis, līdz ar to var uzskatīt, ka šie pirmie šāvieni, kas it kā bijuši vērsti pret šo OMON kolonnu, netika šauti ar kaujas patronām ..” piebilda Kalnmeiers.
Ministrijas bēniņos bija durvis, savienotas ar blakus esošo Kara komisariāta ēku. Tām bija jābūt slēgtām.
“Pastāv uzskats, ka caur šo ēku tika ielaista iekšā PSRS armijas specvienība, un viņi uzkāpa augšā, nokļuva bēniņos, un bija milicijas darbinieku liecības, ka bēniņos bijuši soļi, un IeM iekļūšana notika no divām pusēm vienlaikus – caur centrālo ieeju un bēniņiem. Un bija pamats uzskatīt, ka kāds nodevējs bija atslēdzis vienas bēniņu kāpņu durvis, jo milicijas darbinieks Gomonovičs tika nogalināts starp ceturto un trešo stāvu ar šāvienu no augšas uz leju. Nekādi nevarēja būt, ka uzbrucēji no apakšas būtu viņu apgājuši,” stāstīja Kalnmeiers.
Arī OMON rāciju ieraksti apliecina – viņi bijuši gan bēniņos, gan uz jumta, un, iespējams, tur bija vēl kāds. Radiosakaru ierakstos dzirdamas frāzes “bēniņi, bēniņi, kontrole! Apskatieties visapkārt, na storoņe klassa.. Tur ir kāpnes, pa kurām var tikt līdz jums”, “Dubrovka, te kriša (jumts). Pēc manām domām, jūsējie atgriežas, .. viens bobiks.”
Par iespējamu specvienības klātbūtni, kas sadarbojusies ar OMON, krimināllietas izmeklēšanas laikā liecināja bijušais iekšlietu ministra vietnieks Zenons Indrikovs. Viņš tonakt ministrijā redzēja uz brīdi piebraukušu automašīnu ar militārām zīmēm, taču tā ātri devusies prom, viņam nepagūstot pierakstīt numuru.
Liecību fragments spriedumā omonietim Mihailam Brujam:
“..[Z.Indrikovs] sazinājies ar komandieri un aizgājis kā ķīlnieks, kur atradās kādi pieci kaujinieki atšķirīgiem kaujas tērpiem. Viņam [Indrikovam] to tikai vēlāk pateica, ka divi vai trīs bijuši no “Alfas” vienības un pārējie bija no OMON vienības.”
Aptuveni stundu pēc uzbrukuma sākuma OMON vadība deva pavēli pārtraukt uguni. Dažas stundas vēlāk miliči sūrojas, ka viņi nokļuvuši starp divām varām, liecina radiosakaru ieraksti.
Ierosinātās krimināllietas izmeklēšanu jau pēc desmit dienām pārņēma PSRS. Tikai pēc gada lieta atgriezās pie Latvijas izmeklētājiem. Bez būtiskiem atklājumiem.
Tagad bijušie Rīgas omonieši regulāri satiekas un priecājas par dzīvi. Krievijas televīzijā viņi atkal ir varoņi un apspriež notikumus pirms 25 gadiem Rīgā.
Piemēram, Krievijas kanāla TV Centrs pārraidē Valērijs Brovkins stāsta - “nacionālisti bija pacēluši galvas, [sakot] ka esam okupanti”.
Šo divdesmit piecu gadu laikā Latvijā notiesāti piecpadsmit omonieši, vairāku lietas skatītas, viņiem neesot klāt. Sodi – galvenokārt nosacīti. Pēdējais spriedums nolasīts pagājušajā gadā. Pret desmitiem omoniešu lietu izbeidza noilguma dēļ. Krievija atteicās viņus izdot. Un OMON krimināllieta iegūlusi arhīvā.
