Teju 140 interesentu bija ieradušies uz semināru, lai apgūtu nepieciešamās zināšanas veiksmīgai aršanai. Tur bija Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma un Cīravas arodvidusskolas skolnieki, lauksaimnieki no visas Latvijas un apmaiņas studenti no Čehijas.
Klātesošajiem tika stāstīts par arklu un tā aprīkojumu, aruma uzsākšanu un raksturīgākajām aruma kļūdām. Kā atzīst gan studenti, gan jau esošie lauksaimnieki, visa infromācija ir noderīga, lai turpmāk aršanu veiktu kvalitatīvāk. "Kaut ko jaunu uzzināju par arklu regulēšanu, atvedu savus darbiniekus viņiem parādīt un iepazīties, kā pareizāk art, un izvērtēt, kādas iespējas; kas mums ir jāmaina, lai labāki lauki paliktu no aršanas ," norāda zemnieku saimniecības "Bērzi" saimnieks Kristaps Mazūrs.
Aršana ir viens no galvenajiem zemes apstrādes veidiem un no tā ir atkarīga raža, jo - kā sēkla tiks iesētā, tāda būs raža un lauksaimnieka ienākumi.
Galvenais aršanas uzdevums ir sagatavot sēklas gultni, aršanas laikā mehāniski tiek iznīcinātas nezāles, tiek veidots lauka mikroreljefs un uzlabota augsne.
"Arājam ir jāzina, arī zemniekiem ir jāzina, katram saimniekam ir jāzina, pirmkārt, arkla izvēle, kādas viņam ir augsnes, kādus arklus viņam vajag un kā šo arklu sagatavot darbam," saka AREI Stendes pētniecības centra vadītāja Inga Jansone.
Nereti arāji pieļauj vairākas kļūdas, kuru dēļ kļūst par zaudētājiem.
Arums ir gan pareizi jāuzsāk, gan jānobeidz. Ir jāatzīmē lauku gali un ķīļi, nelielā dziļumā ar arklu ievelkot svītru, tas kalpos par atzīmi, kad jāieliek vai jāizņem arkls.
Tā kā augsne mainās un tīrumi nav vienādi, lauksaimniekiem ir jāsapot, ka arkls ir jāregulē. "Pats trakākais, ja nepareizi uzsāk arumu, nevar saprast, kā viņu pabeigt, līdz ar to tīruma gali vienkārši tiek samuļļāti. Līdz ar to tas dod lielu ražas zaudējumu, līdz pat 30%," norāda Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs.
Stendes pētniecības centrā šada veida apmācības notika pirmo reizi, bet, redzot lielo atsaucību, arī nākotnē tiks plānotas līdzīgas aktivitātes.
