Pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā izbūvēja 1968.gadā, kad Latvija atradās Padomju savienības sastāvā. Toreiz atklājās, ka visā Baltijas teritorijā tieši Latvijā ir tam piemērotākā ģeoloģiskā struktūra. Aptuveni 700 metru dziļumā porainā smilšakmens slānis veido tādu kā cepuri, kuru no abām pusēm sedz gāzi necaurlaidīgu iežu slāņi. Tieši šajā cepurē tad arī glabājas gāze, ko izmantojam visu ziemu.
Krātuve savulaik izbūvēta vissavienības gazifikācijas plāna ietvaros. Vasarā, kad gāzes pievadi nav tik noslogoti, tajā tiek sapildīta no Krievijas nākošā gāze, lai to varētu izmantot, sākoties gada aukstajam periodam.
„Tā krātuve, faktiski.. nu, bez viņas nekā nevar. Jo apkures sezonā nevar piegādāt pa cauruļvadiem visu nepieciešamo daudzumu. Kad sākas apkures sezona, pilnīgi visa dabasgāze nāk no krātuves, mums šobrīd patiesībā nav piegādes no ārvalstīm, tā ir ļoti unikāla situācija, tādā situācijā ir tikai valstis ar savām atradnēm,” skaidro „Latvijas Gāze” preses sekretārs Vinsents Makaris.
Kopumā Inčukalna krātuvē pietiek vietas aptuveni pieciem miljardiem kubikmetru dabasgāzes. Latvijas patērētājiem paredzēta tikai puse. „Visu apkures sezonu no krātuves pārtiek arī Igaunija. Mēs uzglabājam lielus apjomus arī Krievijai, mazāks apjoms Lietuvai,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Straujumas izteikumus Ekonomikas ministrijā (EM) skaidro – tīri tehniski viss ir korekti. Pēc pēdējo gadu pieredzes, Latvija gadā patērē aptuveni pusotru miljardu kubikmetru gāzes, tātad trīs gadu laikā – 4,5 miljardus. Un ar pieciem miljardiem trim gadiem tiešām pietiktu.
„Ja mēs runājam par esošajiem līgumiem, kuri Latvijas gāzei ir ar citām valstīm un ar citiem patērētājiem, tad, protams, tas ir jāņem vērā, ka ne visa gāze ir paredzēta Latvijas patērētājiem. Un vispār, ja mēs tā nopietni ņemam, šī gāze nepieder Latvijai, šī gāze pieder kompānijai „Latvijas gāze”,” norāda EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Ministrijā gan arī skaidro – īpaši nopietnas krīzes, piemēram, kara gadījumā, valstij tomēr būtu pieeja visiem resursiem Inčukalna krātuvē. „Mums ir plāns, izstrādāts jau diezgan sen, saistībā ar 2010.gada situāciju Ukrainā. Krīzes situācijā valstij ir tiesības rīkoties atbilstoši tajā teritorijā ar aktīviem, kas atrodas valsts teritorijā, kā valsts uzskata, mēs runājam par ļoti nopietnu krīzi,” skaidro Spiridonovs.
Ierēdņi arī skaidro, ka krīzes gadījumā gāzes piegāde dažādiem uzņēmumiem tiek ierobežota, tāpēc ar pieejamo daudzumu var iztikt ilgāku laiku. Tur arī uzsver – pats pieļāvums, ka Krievija varētu apturēt gāzes padevi Latvijai, ir pārspīlējums. Arī uzņēmumā „Latvijas gāze” atgādina, ka līgums par gāzes piegādi noslēgts līdz 2030.gadam, bet piegādes cena noteikta vien līdz 2015.gada beigām.
Anete Bērtule, Ingus Graudiņš Latvijas televīzija
