Tiesībsargs uzskata, ka nepieciešama tūlītēja SAC vadības un darbinieku papildu apmācība par sociālās rehabilitācijas pamatmērķi - nodrošināt ne vien klientu aprūpi, bet primāri - sniegt sociālo rehabilitāciju, kas iespējami ātrākā laikā nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Līdz ar to divu līdz trīs gadu laikā Latvijā nepieciešams attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus - pusceļa mājas, grupu mājas un aprūpes mājas.
Tiesībsarga vērtējumā, pašlaik Latvijā sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, bet sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi ir pieejami nelielam cilvēku skaitam. Tādējādi daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. "Daudzi SAC klienti spētu dzīvot sabiedrībā, ja viņiem būtu nodrošināts atbalsts dzīves vietā. Tomēr vairums apmeklēto SAC ir paplašinājušies un deinstitucionalizācijas centieni ir bijuši ierobežoti vai arī tādu nav bijis vispār," uzsver tiesībsargs.
Ziņojumā akcentēts, ka valstij ir pienākums nodrošināt adekvātu finansējumu, lai efektīvi nodrošinātu personām ar garīga rakstura traucējumiem iespējas izmantot tiesības brīvi izvēlēties sev dzīvesvietu līdzvērtīgi ar citām personām, nodrošinot dažādus atbalsta pasākumus ikdienas dzīvei, kas radītu iespēju pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā. Lai panāktu lielo iestāžu pakāpenisku likvidāciju, valstī jābūt izstrādātai deinstitucionalizācijas stratēģijai un attiecīgam rīcības plānam ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem noteiktam laika periodam.
Jansons rosina gan normatīvajā regulējumā, gan praksē ieviest principu, ka ievietošana SAC ir pēdējais līdzeklis, ko var piemērot tikai tad, ja izmantoti visi iespējamie alternatīvie, sabiedrībā pieejamie pakalpojumi.
