"Pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), mēs pievienojāmies ne tikai ekonomiskajai savienībai, bet arī Eiropas tiesību telpai. (...) Un 3.pantā teikts, ka tiks veicināta tautu labklājība un sociālais taisnīgums. Manuprāt, bija godīgi un pamatoti man vērsties Eiropas institūcijās ar uzstādījumu, ka valsts atbildīgo amatpersonu centieni nav sekmējuši labklājību un sociālo taisnīgumu."
"Gluži pretēji - statistika liecina, ka situācija ir tikai pasliktinājusies, un pie tās Latvijas atbildīgo amatpersonu un politiķu reakcijas un atbildēm, ar kādām saskārāmies, es sapratu, ka ir jāvēršas pie Eiropas institūcijām ar lūgumu izvērtēt situāciju un atbilstoši savai kompetencei censties ietekmēt Latvijas valdību, lai tā veic uzlabojumus atbilstoši Eiropas līgumam un Eiropas cilvēktiesību normām," pastāstījis Jansons.
Tiesībsargs skaidrojis, ka šādi rīkojas, lai pievērstu uzmanību šai problēmai. "Gribam uzsvērt, ka ir dokumenti, kas saistoši ES valstīm un kas uzliek pienākumus. Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai par to vajadzētu rūpēties, nodrošināt tos principus, kas ir izvirzīti kā ES dibināšanas mērķi. Tie ir principi, kas ir pildāmi. Latvijā krīzes laikā lineāri un brutāli samazināja algas un tagad notiek cīņa ar sekām. Ir citas valstis, kas ir sociāli atbildīgākas, kur tā nedarīja, kas iestājās par saviem pensionāriem, skolotājiem, par principiem, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu sociālekonomiskajā jomā."
Jansons atzīmējis, ka viņš nav rosinājis pacelt minimālo algu Latvijā no 200 uz 303 latiem, bet gan vērsies pie valdības ar aicinājumu nodrošināt cilvēkam taisnīgu atalgojumu, bet līdzekļi, kā to panākt, jau esot valsts kompetencē.
"Valdība savā 16.marta vēstulē analizēja, ka, ja valsts uzņemsies [Eiropas Sociālās hartas] 4.panta 1.punktu, tad būs jāceļ minimālā alga. (...) Savukārt Tiesībsarga birojs uzskata, ka jānodrošina princips - tiesības uz taisnīgu samaksu. Kādā veidā tas tiek darīts - vai ar minimālās algas pacelšanu vai kādiem citiem instrumentiem -, tas ir valdības ziņā. Bet valdībai ir jāpiedāvā reāls risinājums - tāds, lai viszemākā alga būtu tāda, ar kuru cilvēks var samaksāt savus ikdienas izdevumus. Te runa ir par viszemāko līmeni - par ienākumiem, kas nodrošina izdzīvošanu," piebildis Jansons.
"Domāju, ka nevar nepiekrist, ka kaut kas neatliekami, steidzīgi ir jādara, ja vairāk nekā 40% valstī dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, kas ir 147 lati mēnesī saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem. Turklāt ir Latvijā vietas, piemēram, Latgalē, kur nevis 40, bet pat 70% dzīvo zem šī nabadzības riska sliekšņa," sacījis tiesībsargs.
Atbildot uz politiķu bažām, ka minimālās algas būtiska palielināšana negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību, Jansons sacījis: "Bet tad man rodas jautājums, uz kā ir būvēta mūsu valsts ekonomika - uz viszemāk atalgotiem un viszemāk kvalificētiem darbiniekiem? Ja nevar nodrošināt, ka cilvēki var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tas ir pretrunā ar Satversmi, starptautiskiem dokumentiem un valdības apņemšanos izlīdzināt sociālo nevienlīdzību, pretrunā ar to, ka ejam uz attīstītu labklājības valsti."
Bet pēc 30 sociālo aprūpes centra apsekošanas tiesībsargs Juris Jansons arī izteicis sašutumu par pārlieku lielo medikamentu izmantošanu sociālās aprūpes centros, kur uzturas personas ar garīga rakstura traucējumiem. Cēlonis situācijai meklējams nepietiekamajā darbinieku skaitā, kuri nodarbojas ar pacientiem, lai tos noturētu mierīgus. Darbaspēka trūkuma dēļ nākas izmantot medikamentus, skaidro tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa: „Šobrīd šajos valsts aprūpes centros, kuros ir izmitinātas personas ar garīga rakstura traucējumiem, pamatā kā galvenais jeb dominējošā terapijas metode ir tieši medikamenti, nevis dažādas citas sociālās rehabilitācijas aktivitātes. Tas nav uzskatāms par pareizu praksi. No cilvēktiesību viedokļa tas ir vērtējams ļoti kritiski. ”
Saeimai iesniegts ārkārtas ziņojums par konstatētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem valsts sociālās aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (VSAC) un rekomendācijām situācijas uzlabošanai. Plašāk par centra ikdienu tiesībsargs medijus informēs trešdien preses konferencē.
