ĪSUMĀ:
- Pirms gada "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" deputāti lūdza ST izvērtēt Stambulas konvenciju.
- Nu ST apliecina – Stambulas konvencijas mērķis ir vardarbības pret sievietēm un ģimenē izskaušana.
- Spriedums neuzliek par pienākumu Saeimai ratificēt Stambulas konvenciju.
- Tiesa konstatēja, ka dzimtē balstīta vardarbība Latvijā vēl aizvien ir un visbiežāk skar tieši sievietes.
- ST: Stambulas konvencijā pieļautajai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats.
Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei lūdza pārbaudīt “Jaunās Vienotības” un “Attīstibai/Par!” deputāti, kuri konvencijas ratificēšanu Saeimā atbalsta. Mērķis bija atspēkot argumentu, ka konvencija neatbilst Satversmei. Tiesai deputāti lūdza izvērtēt vairākus konvencijas punktus, piemēram, “dzimtes” jēdzienu, kas norāda nevis bioloģisko, bet gan sociālo dzimumu. Saistībā ar četriem punktiem tiesa lietu izbeigusi, savukārt par atbilstošu Satversmei tiesa atzinusi konvencijas punktu, kurā teikts, ka “par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības”.
Noraida bažas par konvenciju
Šajā lietā Satversmes tiesa pārbaudīja vairāku Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei, tostarp Satversmes preambulai, kur minētas citstarp kristīgās vērtības un ietverts postulāts par to, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Satversmes tiesa uzsvēra, ka kristīgo vērtību pieminēšana ir atsauce nevis uz reliģiju, bet gan piederību Eiropas vai Rietumu civilizācijai. Savukārt atsauce uz ģimeni nozīmē to, ka šāda sociālās dzīves forma ir morāli un tiesiski atzīstama, norādīja ST.
Gan kristīgās vērtības, gan postulāts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats, paši par sevi nav vispārsaistošas tiesību normas. Tāpēc Satversmes tiesa tiesvedību lietā daļā par apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes ievadam kopsakarā ar Satversmes 1. pantu izbeidza.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētais regulējums personai neierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 99. pantam.
Savukārt Stambulas konvencijas dalībvalstu pienākums nediskriminējošā veidā nodrošināt tādu aizspriedumu, paražu, tradīciju un citas tādas prakses izzušanu, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību, pats par sevi neskar Satversmes 110. pantā ietverto valsts pienākumu aizsargāt ģimeni. Līdz ar to ST arī izbeidza tiesvedību lietā daļā par apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 110. pantam.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka Stambulas konvencijas piemērošanas joma aptver tikai vardarbības izskaušanu un neuzspiež nekādu īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu.
Tādējādi spriedumā ir noraidīts Saeimā pārstāvēto konservatīvo politisko spēku arguments, ka konvencija radīta ar mērķi legalizēt viendzimuma partnerattiecības, kas izskanējis līdzšinējos debašu uzvirmojumos par Stambulas konvenciju.
ST arī secināja, ka Latvijas tiesību sistēmā dzimumu diskriminācijas aizliegums ne vien ietver aizliegumu diskriminēt personu uz tās anatomisko dzimuma pazīmju pamata, bet arī tiek attiecināts uz sociālajām lomām, uzvedību, nodarbēm un īpašībām, ko sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.
Tāpat tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par konvencijas atbilstību Satversmes 112. pantam, jo secināja, ka konvencijas 14. pants, kas attiecas uz izglītošanas pienākumu, pats par sevi nevienai personu grupai neierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz izglītību.
Stambulas konvencijas pants, kura atbilstību Satversmei apliecināja ST, ir noteikums, ka par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu dzimtē balstītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības. ST konstatēja, ka dzimtē balstīta vardarbība Latvijā vēl aizvien ir saglabājusies un visbiežāk skar tieši sievietes. Secināts, ka īpašo pasākumu īstenošana ir vērsta uz mērķa – vīriešu un sieviešu faktiska līdztiesība – sasniegšanu.
Satversmes tiesa secināja, ka Stambulas konvencijā pieļautajai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, tādēļ tas atbilst Satversmei.
Bez pienākuma ratificēt
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Vienlaikus Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska norādīja, ka
ST spriedums neuzliek Saeimai pienākumu ratificēt Stambulas konvenciju un tā ir likumdevēja izšķiršanās.
Starp koalīcijas partijām pret konvenciju iebilst gan Nacionālā apvienība, gan Jaunā konservatīvā partija (JKP). JKP vadītājs Jānis Bordāns atteicās komentēt, vai spriedums partijas attieksmi varētu mainīt. Savukārt Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks teica, ka partiju no atbalsta konvencijai atturējusi nevis iespējamā neatbilstība Satversmei, bet gan konvencijas izpratne par dzimumu.
"Cilvēka bioloģiskam dzimumam vairs nav īsti nozīmes, visu izsaka tas, kā cilvēks jūtas, kam viņš pieder – mums šī ideoloģija nav pieņemama kā konservatīvam spēkam," pauda Iesalnieks. Viņš pauda, ka vardarbību ģimenē var mazināt arī bez konvencijas.
Tikmēr Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava sacīja, ka būtiskāk par šī dokumenta virzību ir jau paveiktais vardarbības apkarošanā un tās pastiprināšana, ko paredz jau spēkā esošajos likumos paredzētā atbildība par šādiem pārkāpumiem. "Lai tiešām šī vardarbība tiktu mazināta ģimenēs, policija strādātu efektīvāk, lai upuriem krīzes situācijas būtu palīdzība. Tāpēc praktiskās lietas tiešām ir daudz būtiskākas par deklaratīvu konvenciju,” pauda politiķis.
Tikmēr uz politiķu attieksmes maiņu pret konvenciju cer nevalstiskā organizācija “Marta”, kas palīdz no vardarbības cietušajām sievietēm. Centra vadītāja Iluta Lāce norādīja, ka problēmu esot daudz, tajā skaitā vāja institūciju sadarbība, kā arī praktiska atbalsta trūkums upuriem.
"Trūkst resursu, lai pilnvērtīgu sniegtu pakalpojumu arī tad, kad ir augsts apdraudējums dzīvībai, kad ir nepieciešams cietušo personu paslēpt.
Tā mums visa nav. Tas, ko konvencija tā kā pieprasa, tā pieprasa, lai šis jautājums nebūtu īslaicīgi darba kārtībā, bet lai tas būtu regulāri. Regulāri valsts skatās un uzlabo gan likumus, gan rīcībpolitiku, gan pakalpojumus," norādīja Lāce.
Vardarbība - plaša un slēpta problēma
Šī ir otrā reize, kad Satversmes tiesa spriedusi par dzimumu līdztiesību un pasākumiem sieviešu aizsardzībai, norādīja Satversmes tiesa priekšsēdētāja Sanita Osipova. Viņa atsaucās uz zinātnieku pausto tiesai, ka par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē sabiedrība visbiežāk neuzzina iesaistīto cilvēku kauna dēļ. Tāpat Latvijā esot augsta tolerance pret vardarbību.
"Iemesli, kuru dēļ netiek ziņots par intīmā partnera varmācību, esot upura bezspēcības sajūta, bailes no stigmatizācijas, ka varbūt ir iemesls sievieti iekaustīt, jo viņa kaut ko nav pareizi izdarījusi. Ka ir iemesls bērnus fiziski sodīt. Un ticība mītiem par vardarbību, kā arī varmākas izteiktie draudi. Un tie nebūt nav vienīgie iemesli, kas parādās lietas materiālos,” norādīja Osipova.
Tāpat Osipova komentārā par šo spriedumu citēja Aspazijas runu Satversmes sapulcē pirms 100 gadiem: “Kad vīrietis pielūdz sievieti kā dievieti, tas tomēr nenozīmē, ka viņš to cienī kā cilvēku.”
KONTEKSTS:
Latvija ir viena no septiņām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl nav ratificējušas Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. Pirms vairāk nekā četriem gadiem, kad dokumentu parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), pret to iebilda Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība. Vēlāk to kritizēja arī Jaunā konservatīvā partija, argumentējot, ka jau esošie likumi Latvijā paredz administratīvu un kriminālu atbildību par šādiem pārkāpumiem.
Stambulas konvencija kļuva par strīdu ābolu arī 13. Saeimas koalīcijā. Tās sadarbības līgumā šis bija viens no tematiem, par ko partneri vienojās paturēt tiesības balsot atšķirīgi.
Konvencijas ratificēšanu Saeimā bremzējuši iebildumi par neatbilstību Satversmei. Konvencijas ieviešanu atbalstošo "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti, vēloties kliedēt šīs bažas, pirms gada vērsās Satversmes tiesā.
Stambulas konvencijas mērķi ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības; sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu. Tā paredz izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu, kā arī veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, atbalstīt nevalstiskās organizācijas un tiesībaizsardzības institūcijas šo vardarbības veidu apkarošanai.
