«Jaunā Vienotība» un «Attīstībai/Par!» lūdz Satversmes tiesu vērtēt Stambulas konvenciju

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” deputāti sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai (ST), lūdzot izvērtēt, vai Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija atbilst Latvijas pamatlikumam, informēja politiskie spēki.

ĪSUMĀ:

  • “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” atbalsta konvencijas ratificēšanu.
  • Konvencijas mērķis - cīņa ar vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm.
  • Konvencijas ratificēšanu bremzēja iebildumi par neatbilstību Satversmei.
  • Tāpēc “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” vēlas kliedēt šīs bažas un lūdz ST vērtēt konvenciju.

Pieteikumu parakstījušie deputāti uzskata, ka bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tostarp juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam.

Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi Satversmes tiesa, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu.

“Latvija ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts, un mums būtu jādara viss iespējamais, lai šī Eiropas Padomes konvencija tiktu ratificēta un Latvija pievienotos visām tām valstīm, kas cīnās ar dokumentā identificētajām problēmām,” norādīja “Vienotības” līderis Arvils Ašeradens.

Viņš atgādināja, ka mēģinājumus virzīt konvenciju ratifikācijai Saeimā bremzēja iebildumi, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. “Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi Satversmes tiesa, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elements dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā,” uzsvēra Ašeradens.

 “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts savukārt norādīja, ka “Satversmes tiesa un tās izsvērtais viedoklis bauda lielu uzticību. Lai kliedētu mītus un aizspriedumus un iegūtu pārliecinošu konstitucionālu viedokli, nododam Eiropas Padomes konvencijas atbilstības pamatlikumam vērtēšanu Satversmes tiesas rokās.”

“Mūsu Satversme vēl arvien ir gana iekļaujoša un laika garam atbilstoša, tāpēc nevietā ir mēģinājumi to izmantot kā aizbildinājumu, lai Eiropas Padomes konvenciju neratificētu.

Mums ir jāsper šis simboliskais solis solidāras, humānas un atvērtas sabiedrības virzienā,” pauda Pavļuts.  

Eiropas Padome Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011. gada 11. maijā, un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Konvencijai ir pieci mērķi, tostarp aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust; sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu; izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu; veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Latvija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju. Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm minēta arī Latvija.

KONTEKSTS:

Vairākās valstīs ir parakstīta, bet nav ieviesta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencija. Eiropas Parlaments aicinājis to nekavējoties ratificēt. Līdz ar to Latvijai būtu jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos. Vienlaikus LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka 80% no Stambulas konvencijas ieteikumiem jau tagad ir iekļauti Latvijas likumos.

Latvijā pirms vairāk nekā trijiem gadiem dokumentu parakstīja iepriekšējais labklājības ministrs Jānis Reirs, taču Saeima to nav ratificējusi. Pret to iebilda gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Politiskie spēki savu attieksmi pret konvencijas ratifikāciju mainīja pēc tikšanās ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču. Tiesa, toreizējā koalīcija solījusi nelikt šķēršļus "Vienotības" aicinājumam Satversmes tiesai izvērtēt Stambulas konvenciju. 

Stambulas konvencija kļuva par strīdu ābolu arī šajā koalīcijā. Ministru kabinetu veidojošo partiju sadarbības līgumā šis bija viens no kopumā pieciem jautājumiem, kuros partneri vienojās paturēt sev tiesības balsot atšķirīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti