Reģionālais autoceļš P95 posmā no Tērvetes līdz Lietuvas robežai gadu desmitiem bija īsts pārbaudījums gan spēkratiem, gan vadītājiem, un tikai retais vairs atceras, cik reižu remontdarbi tika solīti.
“Ja pareizi atceros, tie bija kaut kādi septiņdesmitie gadi, kad sāka domāt, ka vajag remontēt, un arī pirmais mēģinājums bija. Asfalts tas nebija, te salēja tādu piķi, ar smiltīm kopā sabēra, un tā mēs te ilgi dzīvojām,” atcerējās tērvetnieks Andris Vēveris.
Un tomēr brīnums, pateicoties Eiropas Savienības fondiem, kas seguši 85% izmaksu, ir noticis.
Remontdarbu laikā gan Augstkalnes lauksaimnieki bija gatavi piketēt pret ilgi gaidīto rekonstrukciju, jo izveidotais aplis un saliņas bija pārāk traucējošas lielajai lauksaimniecības tehnikai.
Tagad zemnieku vēlmes iespēju robežās izpildītas.
“Šī ir problēma, ar ko mēs saskaramies faktiski visos reģionālo ceļu projektos, jo mēs pārbūvējam, sakārtojam atbilstoši satiksmes organizācijas prasībām pieslēgumus, krustojumus un, protams, lauksaimnieki nav pieraduši pie šādām izmaiņām, un arī lauksaimniecības tehnika ir kļuvusi lielāka. Mēs esam gatavi uz kompromisiem, lai nodrošinātu, ka tehnika var izbraukt, un arī šajā gadījumā mēs to izdarījām,” stāstīja “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Ceļa posma Tērvete–Lietuvas robeža rekonstrukcija izmaksājusi 10 miljonus eiro, un nepieciešamība padarīt Augstkalnes krustojumu izbraucamu arī lielajai tehnikai projektu neesot sadārdzinājusi.
Ieguvēji no ceļa rekonstrukcijas būšot ne vien Tērvetes novada iedzīvotāji, kuriem nebūs jābaidās salauzt savus spēkratus, bet katrs ceļa kilometrs ''sildīšot'' arī novada ekonomiku.
“Es domāju, ka 100% būs ieguvums no tūrisma, jo uz mūsu tūrisma objektiem, bet visvairāk uz “Latvijas Valsts mežu” atpūtas parku brauc ļoti liela procentu daļa lietuviešu, un šis ceļš taču savieno Latviju ar Lietuvu, un tas ir būtiski arī starptautiski,” norādīja Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika.
Šogad Latvijā kopumā tiks sakārtoti vairāk nekā 1250 kilometru ceļu, un cerības esot, ka arī nākamgad ceļu atjaunošana turpināsies tikpat jaudīgi.
“Ir iezīmēti, ka varētu būt papildus 50 miljoni eiro, bet ir jāsagaida valsts budžeta likums, un redzēsim, kas tiks nolemts,” sacīja Jānis Lange.
Šogad līdztekus budžetā paredzētajiem 250 miljoniem eiro ceļu remontdarbiem papildus tika piešķirti 75 miljoni eiro.
