Dienas ziņas

Draud palikšana bez apkures

Dienas ziņas

Platību maksājumus saņem arī Liepājas pašvaldība

Taborē ugunsgrēkā sadeg šķūnis ar sienu

Taborē sadeg pagasta lielāka piena lopkopja siens; kompensācijas un apdrošināšana nav iespējama

Daugavpils novada Tabores pagastā jau trešo dienu ugunsdzēsēji cīnās ar siena šķūņa ugunsgrēka sekām. Liesmas skārušas aptuveni 800 siena ruļļus, kas pieder pagastā lielākajai piena lopkopības saimniecībai “Mežvidi”. Zemkopības ministrija kompensācijas par šāda veida zaudējumiem lauksaimniekiem nepiešķir, un apdrošināt iespējams sējumus, dzīvniekus un ēkas, bet ne sienu.   

Angārā, kas kalpoja par vietu, kur uzglabāt sienu, trešo dienu pēc kārtas visapkārt redzami dūmi, strādā ugunsdzēsēji un vairākas tehnikas vienības. Ēkas platība ir 1200 kvadrātmetri, un ugunsdzēsēju ierašanās brīdī no tiem dega jau 500. Tagad atklāta liesma ir nodzēsta, bet turpinās seku likvidācija.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils 1. daļas vada komandieris, virsleitnants Jānis Skrindževskis pastāstīja, ka ir “iebrukušas daļēji jumta konstrukcijas, kuras ir no dzelzsbetona”.  

Siena ruļļi un nodegusī ēka pieder Tabores pagasta lielākajai zemnieku saimniecībai “Mežvidi”, kuras pamatnodarbošanās ir piena lopkopība.

Zaudējumi ir tik lieli, ka angāra un siena ruļļu īpašnieks interviju atteica, bet izstāstīja, ka te bija izvietoti aptuveni 800 siena ruļļi.

Viņaprāt, pie to aizdegšanās vainojama bērnu vai vietējo bezpajumtnieku neuzmanīga rīcība.  

Policija nevienu no versijām pagaidām neapstiprina, ir uzsākts kriminālprocess un nozīmētas ekspertīzes. Policijas, kā arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba apstākļi šajā reizē ir apgrūtināti.

“Siens, kad to satin ruļļos, ir ļoti sablīvēts, un pašas kā tādas degšanas nav. Lai varētu gruzdēšanu novērst, nepieciešams viņu izjaukt pilnībā. Apliet ar ūdeni,” skaidroja Jānis Skrindževskis.

Zaudējumi mērāmi vairākos desmitos tūkstošu eiro, un, tā kā sienu nav iespējams apdrošināt, Zemkopības ministrija iesaka vērsties pēc informācijas Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrā, kā arī lūgt palīdzību citiem tuvāk esošajiem lauksaimniekiem. Pašai ministrijai nav līdzekļu, lai palīdzētu nelaimē cietušajiem.

Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute savukārt atzina, ka “diemžēl mēs vienmēr noraidām šādus lūgumus, jo mums tiešām nav šāda finansējuma”.

Iespēju vismaz turpmāk domāt par atsevišķa finansējuma piešķiršanu tieši šādiem gadījumiem ministrija noliedz un mudina pievērst lielāku uzmanību saimniecības ēku ugunsdrošībai.

“It sevišķi, ja tas ir siens, tad tas ir ļoti augstas bīstamības objekts. Tā kā vairāk vajadzētu tiešām domāt varbūt par to ražošanas drošību. Un, protams, jāizmanto arī apdrošināšana,” sacīja Biruta Ingiļāvičute.

Saimniecības ēku apdrošināšanu lauksaimnieki uztver bažīgi, jo pieredze rāda, ka tas prasa papildu finanses, tāpat arī pašu amata brāļi un apdrošinātāji ne vienmēr rod kompromisu un rīkojas godprātīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti