Svētās Magdalēnas baznīcā unikāli atklājumi

Arheologi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcā pašā Vecrīgas sirdī atraduši senus 14.gadsimta zīmējumus un atrakuši vēsturiskus klostera mūrus. Magdalēnas baznīca ir viens no trijiem dievnamiem, kas piedzīvo ievērojamus rekonstrukcijas darbu ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu. Līdz šim baznīcā netika veikti nekādi izpētes darbi, tāpēc ikviens dievnama stūris ir kā līdz šim neizlasīta vēstures lapaspuses atvēršana.

Ja necilais dievnams ar nedaudz nošķiebto torni starp Saeimu, Sv.Jēkaba katedrāli un Prezidenta pili mācētu runāt, tad tas varētu pastāstīt daudz vēstures noslēpumu - tur saimniekojušas gandrīz visas konfesijas. Baznīca 13.gadsimta vidū būvēta kā kapela klostermāsām. Reformācijas laikā tā bija katoļu vienīgā saliņa Rīgā. Pēc tam tur dzīvoja jezuīti. Tad Pētera Pirmā laikā tur bija pareizticīgo baznīca un vīriešu klosteris. Katoļi to atguva 1923.gadā, un padomju gados draudzes locekļi ieslēgušies baznīcā, lai vara to neatņemtu, stāsta draudzes prāvests Andris Kravalis. Cilvēki sēdējuši baznīcā un rakstījuši pat vēstuli Hruščovam.

Baznīcu cilvēki nosargāja, bet piebūvētajās ēkās pie dievnama iekārtoja kriminālistikas laboratoriju. Kad baznīca pēc neatkarības atjaunošanas atguva arī tās, no pagrabiem iznesa simtiem kandžas tecināšanas aprātu. Par to, ka te kādreiz bijusi kriminālistikas laboratorija vēl tagad liecina aizrestoties logi pagalma pusē.

Ēku komplekss līdz ar saimnieku maiņu vairākkārt pārbūvēts, bet ievērojami izpētes darbi nekad nav veikti. Zaļā gaisma pavērās līdz ar ERAF līdzfinansējuma saņemšanu. Arheologi ielūkojās pagrabos, kuros pēdējos gados neviens nebija kāju spēris.

Pagrabā var tikt pa nelielām durtiņām un, kā jau pagrabā, smaržo pēc mitriem mūriem. Ar roku var pieskarties pašiem senākajiem klostera pamatiem.

Torņa pamati obligāti bija jāatsedz, lai saprastu, cik drošs ir pats baznīcas tornis. Par aptuveni 80 centimetriem tas nošķiebies uz Saeimas pusi un saskatāms arī, lūkojoties no malas. Pagrabā veikti izmeklējumi ar jaunākajām tehnoloģijām, un vismaz tuvākajā laikā nekādas briesmas nedraud.

Andris Kravalis stāsta, ka baznīcā būtu ko pētīt un pētīt. Zem grīdas ir senas kapenes, atklātas daudzas ejas, bet pie ērģelēm zem biezas apmetuma kārtas atklāti zīmējumi, kas varētu būt veikti 14.gadsimtā, kad otrais stāvs bija atvēlēts klostermāsām. Andris Kravalis stāsta, ka baznīca ir unikāls kultūrvēsturisks piemineklis, un par atradumiem bijuši pārsteigti pat arheologi.

Ar ERAF 50% līdzfinansējumu plānots līdz nākamā gada sākumam renovēt dievnama jumtu, fasādi, grīdu un logus. Eiropas Savienība tam dod aptuveni 300 tūkstošus latu, kas ir nepietiekami. Pārējo naudu baznīca meklē pati. Valsts līdz šim ievērojamu atbalstu sniegusi tikai dažam baznīcām - Rīgas Domam un Pēterbaznīcai. Bet par ERAF līdzfinansējumu tiks atjaunotas arī vēl arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle un Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska baznīca.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt