Suņu barības vada dilatācijas jeb slimības megaesophagus uzliesmojums Latvijā sākās pērn. Līdz šim ar slimību sasirguši jau aptuveni 200 suņu. Vetārsti ātri pamanīja, ka slimos suņus vienojusi akciju sabiedrības „Tukuma straume” ražotās „Dogo” zīmola barības lietošana. Zemkopības ministrija pasūtīja pētījumu, lai noskaidrotu slimības cēloņus, taču tā pabeigšanai pietrūka naudas. Pirms aptuveni mēneša pats barības ražotājs piekrita finansēt pētījumu līdz galam, lai atjaunotu savu reputāciju.
Tobrīd Latvijas Veterinārārstu biedrībā valdīja optimisms, taču tagad lietas ir mainījušās. Veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduža stāsta, ka pētījuma turpināšanai bija jāslēdz līgums ar Zemkopības ministriju, kuras paspārnē pētījums sākās. Tomēr ministrijas nosacījumi esot bijuši nepieņemami pētniekiem. Tā kā darbu finansētu pats pētījumā iesaistītās barības ražotājs, pētnieki vēlējās strādāt pēc iespējas caurspīdīgāk, taču līguma punkti to liedza.
“Informāciju paust nekur uz āru nevar, tā ir konfidenciāla, neizmantot datus nekur uz malu, tikai iekšēji šim te pētījumam. [Liegtas] konsultācijas uz trešajām pusēm vai ar ārvalstu ekspertiem, jo mums nepārtraukti pētnieku grupai ir bijušas šīs konsultācijas ar ārvalstu ekspertiem, nepārtraukti, pie katra gadījuma. Ja tas viss ir liegts, tad kāpēc tāds pētījums? Ko mēs ar viņu darīsim?” saka Viduža.
Tikmēr Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktorei Zandai Matuzalei ir savs skaidrojums: “Pētniekiem katrs mēģinājums jautāt par saturu vai precizēt metodoloģiju, pētnieki visus šos jautājums uztvēra ļoti saasināti vai arī kā mēģinājumu diskreditēt šo pētījumu. Līdz ar to uz doto brīdi mēs neesam guvuši vienošanos, un pētnieki ir atteikušies turpināt pētījumu, jo, viņuprāt, arī finansējums ir viņiem par mazu.”
„Dogo” ražotājs “Tukuma Straume” noliedz, ka būtu mēģinājuši kādā veidā iejaukties pētniecības rezultātu attēlošanā, un uzsver, ka līguma slēgšanā galvenās puses ir pētnieki un Zemkopības ministrija. Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks, „Tukuma Straume” joprojām cer, ka pētījumu varētu turpināt: “Esam ieinteresēti, lai pētījums notiktos, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pie skaidriem cēloņiem, un vienreiz šī ažiotāža beigtos. Mēs esam pārliecināti par barības kvalitāti. Šajā situācijā mēs esam ķīlnieki. Jo ilgāk neskaidrības ir, jo vairāk mums tas traucē.”
Latvijas Veterinārārstu biedrība vēl salīdzinās saslimušos suņus ar kontrolgrupu, taču citiem izmeklējumiem līdzekļu pagaidām nav. Zemkopības ministrija gan vēl līdz galam nav noticējusi situācijas nopietnībai, un uzsver, ka vēl ir jāpārbauda Veterinārārstu biedrības ziņas par aptuveni 50 jauniem slimības gadījumiem. Ja neizdosies vienoties par pētījuma turpināšanu, slimības cēloņu meklēšanai ministrija varētu meklēt cilvēkus arī universitāšu vidū.
