Intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” Strīķe apliecināja žurnāla “Ir” publicēto materiālu autentiskumu: publiskotā informācija saskanot ar materiāliem, ko bijusī KNAB darbiniece lasījusi pirms vairākiem gadiem. Vienlaikus viņa atzina, ka KNAB rīcībā esošo materiālu saturs ir daudz plašāks un detalizētāks. Pašlaik šo sarunu audioieraksti glabājas KNAB.
Taujāta par sarunu iespējamiem nopludinātājiem, Strīķe sacīja: "Zinot, ka sāksies šo cilvēku vajāšana, pat ja es zinu, kas to ir izdarījis, es nevienam to neteikšu." Tas saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu un politiķu pausto, ka jāizmeklē tas, kā žurnāla “Ir” rīcībā varēja nonākt iespējamie “oligarhu lietas” materiāli.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā esot fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās esot apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi esot apsprieda, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi esot kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiekot spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Tostarp sarunās esot piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.
Ziņots arī, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ izbeidza prokuratūra un paši izmeklētāji.
Reaģējot uz to, KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt sarunu autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju. Savukārt Saeimā sarunu izpētei izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.