KNAB publisko lēmumus par «oligarhu lietas» izbeigšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) publiskojis paša biroja un prokuratūras pieņemtos lēmumus par kriminālprocesu izbeigšanu par oligarhu lietu.

Abi publiskotie dokumenti ir anonimizēti.

KNAB publiskojis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Lejas lēmumu, ar kuru daļēji izbeigta “oligarhu lieta” pret Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība) un Aināru Šleseru un daļa lietas atdota papildu izmeklēšanai KNAB.

Nepietiek pierādījumu vēlēšanu ietekmēšanai brīvostā

2015.gadā prokuratūra paziņojumā medijiem informēja par izmeklētājas pieņēmumu, ka Šlesers izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt toreizējo Vides ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku, lai Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē viņš nobalso par Andra Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Taču tam pierādījumu nepietika.

Nebija arī pierādījumu, ka par šo prettiesisko ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu labumu Lembergam.

Tagad publiskotais lēmums par krimināllietas izbeigšanu atklāj izmeklēšanas detaļas. Lēmumā citēti ierakstīto sarunu fragmenti.

A.Š. izteikumi, kuros viņš izsaka viedokli, ka A.A. atbalstam nepieciešams pozitīvs V.S. balsojums, neesot vērtējami kā lūgums viņu prettiesiski ietekmēt, secina prokurors. Turklāt šajā sarunā nav norāžu par to, ka būtu piedāvāti mantiski vai kādi citi labumi. Savukārt kriminālatbildība paredzēta tikai tad, ja ar lūgumu prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu saistīts piedāvājums par kādu labumu.

Šāds lūgums neizriet arī no citu telefonsarunu ierakstiem.

Prokurors norāda, ka no šīs sarunas izriet, ka cita rakstura labumu – līgumu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un kādu uzņēmumu – varētu būt prasījis A.L. Iepriekš prokuratūra norādīja uz izmeklētājas pieņēmumu, ka Šlesers kā labumu piedāvājis līgumu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA „Mediju nams”.

Taču nu publiskotajā lēmumā redzams prokurora secinājums, ka pieņēmums, ka A.Š. piedāvājis A.L. šādu līgumu, esot pretrunā ar sarunas saturu. Vēlāk sarunās izskan frāze “bet, davaj, neliekam visu kopā”. Tas nozīmējot, ka A.Š. nav piekritis solīt A.L. viņa interesējošo līgumu kā nosacījumu tam, lai V.S. nobalsotu par A.A. kandidatūru, secina prokurors.

Turklāt nevienā no šīm sarunām A.Š. nav lūdzis, lai A.L. kādā prettiesiskākā veidā ietekmētu V.S. KNAB materiālos neesot arī norādīts, kādā prettiesiskā  veidā A.Š. bija domājis to, lai A.L. ietekmētu V.S., un ar kādiem pierādījumiem apstiprināts šis lūgums.

Tātad krimināllietā nav pierādījumu par kādu labumu piedāvāšanu vai nodošanu personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālā vai sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonu, secina prokurors.

Prokurors skaidro problēmas ar pierādījumiem

Intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” prokurors Māris Leja skaidroja, ka noklausītās sarunas bija galvenais pierādījums “oligarhu lietā”, lai gan papildus bija arī liecības un kratīšanās izņemtie pierādījumi. Piemēram, lietas daļā par “Mediju namu” sarunas bija pat vienīgais pierādījums, taču tās viennozīmīgi nepierādīja noziedzīgus nodarījumus.

Līgums kā labums par balsojumu – nepierādīts

Vienlaikus prokurors lēmumā aizrāda, ka izmeklētāja nav citējusi un analizējusi lietā iegūtās sarunas, kuru saturam esot izšķiroša nozīme. Tā vietā atreferēta virkne liecinieku liecību, kuras “vienīgi raksturo fonu, uz kura noritējušas A.Š. un A.L. inkriminētās darbības”.

Līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi un kādu konkrētu uzņēmumu patiešām noslēgts 2011.gadā, taču nav konstatētas nekādas A.Š. darbības, ar kurām būtu veicināta šī līguma noslēgšana.

Šajā lietas daļā bijušas L.L., tā laika Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību departamenta direktores A.L. liecības, kāda A.P. un V.K. liecības. L.L. un A.P. liecības gan bijušas pretrunīgas, taču tās nesatur pierādījumus, ka A.Š. būtu mudinājis slēgt šādu līgumu. Turklāt šāda līguma slēgšana balstoties uz iepriekšējo praksi.

Tāpat no sarunām un V.S. liecībām neizriet, ka viņš būtu prettiesiski ietekmēts balsojumā. Vienlaikus V.S. liecinājis, ka A.Š. grasoties atstāt brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu un ieteicis tam virzīt A.A. Citā sarunā A.L. viņam izteicies, ka A.A. būtu piemērota kandidatūra. Un vēlāk šādu secinājumu esot izdarījis pats V.S. – šāds liecību pārstāstu izklāstīts prokuratūras lēmumā.

“Pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt šādas liecības, nav gūti. Saruna starp V.S. un A.L. krimināllietā nav fiksēta. Tāpēc nav iespējams iegūt papildu pierādījumus, ar kuriem pārbaudīt V.S. liecību patiesumu,” lēmumā norāda prokurors.

“Izmeklēšana šajā daļā ir veikta vispusīgi. Šobrīd ir izsmeltas citu nozīmīgu pierādījumu iegūšanas iespējas,” secina prokurors.

Lietu izbeidz arī KNAB

Tāpat publiskots KNAB izmeklētājas Ilzes Kivlenieces, kura izmeklēja “oligarhu lietu”, lēmums par lietas pilnīgu izbeigšanu.

Izbeidzot daļu lietas, prokuratūra 2015.gadā atlikušo lietas daļu atdeva KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo nebija pietiekama pamata A.Š. saukšanai pie kriminālatbildības. A.Š. kā satiksmes ministrs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts tika turēts aizdomās par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem:

  • būdams vairāku uzņēmumu slēptais īpašnieks, amatpersonas deklarācijā norādījis nepatiesas ziņas;
  • mantkārīgā nolūkā piedalījies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz viņam slēpti piederošajiem uzņēmumiem;
  • pieņemot lēmumus par labu sev slēpti piederošajiem uzņēmumiem, radījis būtisku kaitējumu valsts varas vai pārvaldības kārtībai;
  • slēdzis darījumus ar uzņēmumiem, kuros viņš ir slēptais īpašnieks.

A.Š. noliedzis viņam inkriminētos noziegumu, un pratināšanas laikā viņš atteicies liecināt.

Deklarācijā nenorādīti darījumi?

Publiskotajā KNAB lēmumā uzskaitīta virkne darījumu vairāku gadu garumā, kuras A.Š. nebija norādījis savā deklarācijā. A.Š. izmeklēšanā skaidroja, ka tas noticis kļūdas dēļ; turklāt viņš esot konsultējies ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka A.Š. kā valsts amatpersona apzināti neierakstīja deklarācijā darījumus un ienākumus, lēmumā par lietas izbeigšanu atzīst izmeklētāja. Turklāt šādā nodarījumā būtiski tas, ka amatpersona maskē darījumus, bet A.Š. gadījumā nedeklarētie darījumi atspoguļoti viņa bankas kontā. Tas varot liecināt par labu tam, ka nedeklarēšana notikusi neuzmanības vai  nolaidības dēļ.

Izmeklēšanā nebija gūti pierādījumi arī tam, ka A.Š. bija konkrēts motīvs darījumu nedeklarēšanai. Tā kā izmeklēšanā netika konstatēts tiešs nodoms, nenorādot noteiktus darījumus deklarācijā, kriminālprocess ir izbeidzams, secina izmeklētāja.

Aizdomas par sev labvēlīgu darījumu veicināšanu

Sākotnēji izmeklēšana uzskatīja, ka A.Š. kā atbildīgā amatā esoša amatpersona, visticamāk, veicinājis darījumus, kas viņam bija aizliegts. Izmeklētāji uzskatīja, ka A.Š. slēpti pieder īpašumtiesības divos Norvēģijas uzņēmumos un kādā Šveices uzņēmumā, kuriem savukārt pieder daļas KNAB publiskotajā lēmumā vārdā nenosauktajos uzņēmumos Latvijā. Tāpat tika uzskatīts, ka viņš piedalījies un veicinājis darījumus darījumu partnera V.K. piederošajos uzņēmumos.

Izmeklēšanā bija aizdomas, ka A.Š. kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs piedalījies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz darījuma partnera V.K. uzņēmumiem un pašam A.Š. slēpti piederošajiem uzņēmumiem. Izmeklētāji norādīja uz desmit darījumiem:

  • Rīgas brīvostas valde lēma par kāda uzņēmuma iniciatīvu attīstīt piestātņu infrastruktūru un izbūvēt pievadceļu Andrejsalā;
  • Rīgas brīvostas valde piekrita izveidot kruīzu kuģa termināli Ķīpsalā un atbalstīja kruīzu kuģa piestātņu un citas nepieciešamās infrastruktūras projektēšanu un izbūvi;
  • Rīgas brīvostas valde piekrita iznomāt kādam uzņēmumam papildu zemi Rīgas brīvostā;
  • Rīgas brīvostas valde iznomāja kādam uzņēmumam pagaidu pāļu veida piestātni pie Žurku salas “Panamax” tipa kuģu apkalpošanai;
  • Rīgas brīvostas valde piešķīra kādam uzņēmumam 100% atlaidi kanāla maksai un 50% piestātnes maksai kuģu pietauvošanai pie piestātnes ZO-19 kuģu papildus iekraušanai;
  • Rīgas brīvostas valde akceptēja brīvostas robežu izmaiņu;
  • Rīgas brīvostas valde atļāva kādam uzņēmumam izmantot laivu un jahtu piestātņu ierīkošanai Daugavas akvatorijas daļu starp Balasta dambi un CD dambi;
  • Rīgas brīvostas valde iznomāja kādam uzņēmumam 42 hektāru zemesgabalu Kundziņsalā uz 45 gadiem;
  • Rīgas brīvostas valde akceptēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta priekšlikumus attiecībā uz kāda uzņēmuma un ostas attīstības iecerēm;
  • A.Š. kā Rīgas domes vicemērs balsoja jautājumā par kāda uzņēmuma nomas maksas pirkuma līgumu.

Nepierāda slēptās daļas uzņēmumos

Izmeklētāji no sākotnējās informācijas bija secinājuši, ka A.Š. slēpti pieder daļas piecos uzņēmumos, proti, uzsākot politiķa karjeru, viņš pakāpeniski izstājās no šiem uzņēmumiem, taču turpināja slēpti iesaistīties šo uzņēmumu darbībā. Kopā ar darījuma partneriem V.K. un T.S. viņš arī esot attīstījis vairākus nekustamā īpašuma projektus un darbojies, lai kopējā īpašumā iegūtu zemi Zaķusalā, Andrejostā, Ķīpsalā. Šīs darbības izpaudušās, piesaistot investorus, ieguldot naudu, noformējot to kā aizdevumus ar darījuma partneri V.K.

No sarunām varēja secināt, ka A.Š. slēpti pieder daļas kādā Norvēģijas uzņēmumā, kam savukārt pastarpināti pieder kādi Latvijas uzņēmumi.

Citā sarunā starp R.K. un A.Š. norādīts uz to, ka tiek saskaņotas kāda uzņēmuma dividenžu izmaksas.

Izmeklētāji uzgāja kādu iespējamo naudas pārskaitījumu shēmu starp A.Š. un V.K. Aprakstot vienu piemēru, izmeklētāja norāda: “.. varēja secināt, ka A.Š. ar vienu un to pašu miljonu ir palielinājis pamatkapitālu, vienlaikus atgūstot iemaksāto naudu pastarpināti no V.K. un izveidojot faktiski neesošas parādsaistības starp SIA “  “ un V.K., lai turpmāk, iespējams, nodrošinātu legālu naudas maksājumu no V.K. A.Š. piederošajam uzņēmumam.”

Taču izmeklēšanā neizdevās iegūt pietiekošus papildu pierādījumus tam, ka A.Š. kādā no uzņēmumiem bijis slēptais īpašnieks, ar tādu ticamības pakāpi, lai lietu nodotu kriminālvajāšanai, lēmumā atzīst izmeklētāja.

Izmeklētājiem bija zināms, ka A.Š. bija interesējies par dividenžu izmaksu kādos uzņēmumos, bet nebija pierādījumu, ka šīs dividendes būtu saņēmis vai vismaz noteicis to izmaksu apmēru, diktējis to izmantošanu, kas raksturotu uzņēmuma īpašnieku. R.K. liecībās skaidroja, ka A.Š. interese par uzņēmuma finansēm bija saistīta ar vēlmi atgūt parādus no V.K.

Arī KNAB rīcībā esošās sarunas nepierādot A.Š. ietekmi peļņas sadalē uzņēmumā. Netika arī gūts apstiprinājums tam, ka A.Š. būtu ieguldījis kāda uzņēmuma pamatkapitāla apmaksā. Neraugoties uz izmeklētāju pieņēmumu, nebija iegūti pierādījumi, ka A.Š. aizdevums V.K. būtu fiktīvs.

Liecības aizdomas neapstiprina

Papildus tam lietā ir I.Z. un I.P. liecības, kā arī nopratināti T.O.L. un R.K. Taču no liecībām neizriet, ka A.Š. būtu iesaistīts noteiktu uzņēmumu darbībā, bet gan īpašnieks un patiešā labuma guvējs esot V.K. Arī citas nopratinātās personas, tostarp attiecīgo uzņēmumu valdes un padomes locekļi, neliecināja, ka A.Š. būtu slēptais īpašnieks kādā no uzņēmumiem.

Tā kā nebija iegūti pietiekoši pierādījumi, ka A.Š. būtu slēptais īpašnieks kādā no uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem viņš pieņēma lēmumus, nav konstatēta neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, kas būtu kriminālsodāma. Nav arī konstatētas V.K. un A.Š. līgumiskās attiecības pēc 2007.gada decembra, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka viņš būtu pieņēmis lēmumus par labu savam darījumu partnerim.

Līdz ar to arī nebija pamata vērtēt A.Š. dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Rezultātā izmeklētāja lēma par kriminālprocesa Nr.16870000911 jeb “oligarhu lietas” izbeigšanu.

Publisko arī neizmeklētas sarunas

Lēmumus par "oligarhu lietas" izbeigšanu KNAB publiskoja pēc tam, kad žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos

Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek  spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.

Taču daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā,  atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti