Ar žurnālistiem tikās premjere un trīs ministri – no katras koalīcijas partijas pa vienam.
Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), runājot par notikumiem Ukrainā, atzina, ka drošība ir valdības augstākā prioritāte un pozitīvi esot tas, ka pirms desmit gadiem Latvija iestājās Eiropas Savienībā, jo pretējā gadījumā Latvija patlaban būtu viena.
Kļūstot par premjeri janvāra beigās, Straujuma iestājās arī politiskajā partijā “Vienotība”. Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu par neatkarību no partijas, premjere uzsvēra, ka ir neatkarīga.
„Es sevi izjūtu absolūti neatkarīgi. Ja jūs domājat to, ko mēs lemjam valdībā, - vai es ar kādu saskaņoju? Tiešām nē. Protams, man notiek dažādas konsultācijas, bet tas nenotiek ar „Vienotības” vadību vai kā citādāk, tas nenotiek par valdības jautājumiem,” norādīja Straujuma.
Politologs Filips Rajevskis gan norāda – var redzēt, ka Straujuma tomēr ir iesācēja partijas lietās, un daļēji premjeres darbību viņas partija tomēr ietekmē. „Es domāju, ka viņa ļoti lielā mērā klausās, izņemot dažas nianses,” saka Rajevskis.
Straujuma diezgan veiksmīgi tiek galā ar uzdevumiem – ir pārliecināts Latvijas Universitātes docents Ivars Ījabs. Šī valdība tika izveidota kā pagaidu valdība, tāpēc lielas reformas no pašreizējā Ministru kabineta gaidīt nevajadzētu. „Straujuma nerada konfrontāciju. Uz viņu neviens negrib bļaut,” vērtē Ījabs. Viņš atzinīgi vērtē bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (NA), kurš vēlējās piedalīties 16.marta gājienā. „Viens no pareiziem lēmumiem bija atstāt KNAB mierā,” akcentē Rajevskis.
Aptaujātie politikas vērotāji norāda, ka pastāv iespēja, ka pēc šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām politiskajā dzīvē īpaši nekas nemainīsies un iespējams, ka Straujuma veidos arī nākamo valdību. Kaut arī iepriekš publiski bija teikts, ka Straujuma premjeres krēslā būs tikai līdz vēlēšanām.
Straujumas valdība apstiprināta 22.janvārī. Viņu, iepriekš bezpartejisku zemkopības ministri, amatam izvirzīja „Vienotība”, kurai viņa arī drīz vien pievienojās. Straujuma izvirzīta kā kompromisa figūra pēc tam, kad valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja citus kandidātus.
Iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.
