Straujuma uzsvēra, ka oficiāli Krievija neatzīst savas armijas klātbūtni Krimā, taču var runāt par faktisku bruņoto cilvēku atrašanos Krimā, un, visticamāk, tās ir Krievijas armijas daļas, un tas nav pieņemams.
Arī Krimas jaunās valdības 16.martā izsludināto referendumu par pievienošanos Krievijai Straujuma uzskata par neleģitīmu.
„Būtu briesmīgi, ka divas lielas valstis Eiropā iesaistītos karadarbībā,” uzsvēra Straujuma.
Viņa pauda apbrīnu par Ukrainas cilvēkiem, kas nepakļaujas provokācijām un nesāk karadarbību.
Jaunā kārtība gan radījusi sarežģījumus vietējo iedzīvotāju dzīvē. Gadiem ilgi cilvēki bija pieraduši bez kādām formalitātēm pārvietoties pa valsti. Daudziem vietējiem bizness ir saistīts ar darbību abās „robežas” pusēs, tāpēc pastāv nopietnas bažas par nākotni, norāda vietējie tirgotāji.
Jau ziņots, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
