"Astra" vēstīja, ka naktī no 23. uz 24.martu uz Sevastopoli tika izšautas 18 raķetes, no kurām krieviem izdevās notriekt 11. Izlūkošanas kuģim trāpījušas uzreiz divas raķetes. Informācijas par cietušajiem nav.
Saskaņā ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes ziņoto raķešu trieciens bija vērsts pret Krievijas Melnās jūras flotes 13. kuģu remonta rūpnīcu Sevastopolē, kur citstarp bija pietauvots desantkuģis "Jamal"."
Saskaņā ar Ukrainas militārā izlūkdienesta sniegto informāciju "Jamal" nodarīto bojājumu raksturs ir kritisks: augšējā klājā izsists caurums, kā dēļ kuģis ir nosvēries uz labo pusi, un krievi nepārtraukti no kuģa sūknē ūdeni.
"Jamal" tika nodots ekspluatācijā 1988. gadā. Šī projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes mugurkauls. Plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka "Jamal" 2014. gadā piedalījās Krimas ieņemšanas operācijā, bet no 2017. līdz 2023. gadam atradās remontā.
Krievijas izlūkošanas kuģis "Ivan Hurs" tika bojāts arī 2023. gada maijā. To vairākas stundas vajāja Ukrainas virszemes bezpilota lidaparāti "Magura". Tajā laikā Krievijas izlūkošanas kuģis veica uzdevumu 120 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Bosfora šauruma.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija secinājusi, ka kara rezultātā Krievijas Melnās jūras flote ir zaudējusi "funkcionālo aktivitāti".
Saskaņā ar militāro analītiķu aprēķiniem krieviem Melnajā jūrā ir palikuši tikai septiņi lieli desantkuģi.
Melnās jūras flote tiek uzskatīta par spēcīgāko Krievijas flotes daļu. Taču tā pēdējā laikā piedzīvojusi arvien biežākus postošus Ukrainas uzbrukumus.
Aizvadītajā mēnesī publicētie satelītattēli arī apliecināja, ka daudzi no Krimā bāzētajiem karakuģiem ir pametuši pussalu un devušies uz Krievijas Melnās jūras ostu Novorosijskā, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Aizvadītā gada septembrī Ukraina uzbruka mērķiem Melnās jūras flotē Krimā, kā arī ostas infrastruktūrai. Liels ugunsgrēks izcēlās arī Sevastopoles kuģu būvētavā.
Pagājušajā mēnesī pie Krimas krastiem tika nogremdēts Krievijas desanta kuģis "Cezar Kuņikov".
Ukraina arī decembrī uzbruka tā māsas kuģim "Novočerkassk" Feodosijas ostā.
Līdz šim Ukrainas lielākais sasniegums, apšaudot Krievijas jūras spēkus, bijis Krievijas Melnās jūras flagmaņa – raķešu kreisera "Moskva" nogremdēšana 2022. gada aprīlī.
Ukraina ir vairākkārt mērķējusi arī uz Kerčas tiltu, jo tas ir svarīgs apgādes ceļš Krievijas spēkiem, kas okupē daļu valsts dienvidu teritorijas. Tāpat Kijiva vairākkārt paziņojusi, ka plāno atgūt 2014. gadā okupēto Krimu un visas Krievijas sagrābtās teritorijas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
