Strauji pieaudzis avāriju skaits, kur iesaistīti dzērājšoferi

Ārkārtējā situācija pavasarī ietekmēja kopējo ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To bijis mazāk, taču tas nenozīmē, ka uz ceļa ir drošāk. Šogad strauji pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kur šoferi bijuši alkohola reibumā, ceturtdien pavēstīja Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis. Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") atzīmēja, ka vajadzētu lūgt Tieslietu ministrijai pārskatīt sodu politiku dzērājšoferiem.

Policijā norādīja, ka šogad deviņos mēnešos avārijās bija iesaistīti 555 dzērājšoferi.

"Tieši šogad šo negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji, kas ir sēdušies pie stūres alkoholisko dzērienu ietekmē, ir būtiski pieaudzis.

Krapsis: Šogad strauji pieaudzis avāriju skaits, kur iesaistīti dzērājšoferiLinda Spundiņa

Vai tas ir saistīts ar to, ka mums ir mainījusies likumdošana – šobrīd vairs nav paredzēts administratīvais arests. Diemžēl kā kompensējošo mehānismu mēs nespējam atrast citu izeju vai vienoties ar attiecīgajām ministrijām. Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas vēlme bija pēc atsevišķiem pantiem kriminalizēt [šos pārkāpumus]. Diemžēl šādu atbalstu nebijām guvuši. Protams, ka uzvedības korekcijas kursi ir laba lieta un pie tā jāstrādā. Bet kāda būs situācija nākotnē? Vai tā vēl vairāk nepasliktināsies? Protams, to laiks rādīs. Acīmredzot, par to ir jādomā šobrīd," sacīja Krapsis.

Policijā informēja, ka deviņu mēnešu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 100 cilvēki.

Pēdējo trīs gadu laikā šis ir lielākais letālu negadījumu skaits. Uz Eiropas Savienības fona Latvija ir piektajā vietā no beigām. Mums ir 69 bojā gājušie uz miljons iedzīvotājiem. Savukārt vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 51. Mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki visvairāk iet bojā tieši neuzmanības, nevis rupju pārkāpumu dēļ.

Tāpat šogad ceļu satiksmes negadījumos zaudēts par četrām bērnu dzīvībām vairāk, nekā pērn.

Krapsis uzsvēra, ka tā ir pieaugušo atbildība. Piemēram, ne vienmēr bērni automašīnās ir bijuši piesprādzēti. Viņš pastāstīja, ka galvenokārt negadījumi notiek ārpus apdzīvotām vietām.

"Tam par iemeslu bieži vien ir cilvēku pārgalvība, nepārdomātu manevru veikšana. Lielākoties smagās avārijas ir saistītas ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā, frontālās sadursmes. Šeit, es domāju, būtu jārunā gan par ribjoslu izveidi uz ceļiem, gan šīs nepārtrauktās līnijas ar krietni plašāku profilu, kā tas ir ieplānots uz Rīgas - Tallinas šosejas. Lai cilvēkus tomēr atturētu no apdzīšanas manevra un iebraukšanas pretējā joslā tuvu pretī braucošiem transportlīdzekļiem. Kā iniciatīva no Valsts policijas puses būtu pārskatīt sodus, varbūt ne tik daudz par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet tieši par šo bīstamo manevru veikšanu, kā rezultātā notiek šie traģiskie ceļu satiksmes negadījumi," sacīja Krapsis.

KONTEKSTS:

No jūlija iereibušajiem autovadītājiem netiek piespriesta administratīvā aizturēšana. Pie kriminālatbildības viņus arī nesauc. Tomēr spēkā ir bargāki sodi. Septembrī tika konstatēts, ka dzērājšoferu kopš normas ieviešanas ir mazāk. Vienlaikus policija grib piemērot kriminālatbildību tiem, kuri auto vadījuši vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt