ĪSUMĀ:
- Samazinās dzērājšoferu skaits; iemesls – Covid-19 efekts vai izmaiņas sodos.
- Dzērājšoferiem kopš jūlija nav administratīvais arests, bet sodi ir bargāki.
- Auto žurnālists Timrots norāda, ka sodi neārstē alkoholismu.
- Policija grib kriminālatbildību dzērājšoferiem vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā.
- Lielākā daļa konstatēto dzērājšoferu ir vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā.
Dzērājšoferu skaits pēdējo mēnešu laikā ir samazinājies, pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis.
Precīzu datu vēl nav, tomēr šāda tendence ir novērota. Iespējams, ka samazinājums ir noteikto Covid-19 ierobežojumu dēļ, vai arī iemesls ir jaunie soda mēri. Kopš jūlija par braukšanu alkohola reibumā netiek vairs paredzēts administratīvais arests. Savukārt grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz bargākus citus sodus. Jančevskis norādīja – kopš dzērājšoferi vairs netiek administratīvi aizturēti, policistu darbs ir nedaudz atvieglojies.
"Vienlaicīgi ir palielināts sods – gan naudas soda izteiksmē, gan arī tiesību atņemšanas termiņa izteiksmē. Kā jau es minēju iepriekš – jāskatās gada beigās, kāda būs šī statistika. Šajā gadījumā, likvidējot arestu, tad no šīs soda funkcijas ir palielināti cita veida sodi, kas daļēji kompensē arestu," sacīja policijas pārstāvis.
Sabiedrībā atšķiras viedokļi par esošajiem soda mēriem autovadītājiem reibumā. Kaut arī pēc jaunajiem likuma grozījumiem ir pagarināts autovadītāja apliecības atņemšanas termiņš, aptaujātie uzskata, ka vadītāja apliecību dzērājšoferiem vajadzētu atņemt uz visu mūžu, kā arī piespriest kriminālsodu.
Auto žurnālists Pauls Timrots norādīja – dzērājšoferiem neinteresē soda mēri. Alkoholisms ir problēma, kas ir jāārstē sabiedrībā.
"Tas nekādā veidā to pašu procesu nebeidz, jo tas cilvēks tik un tā – ja viņš ir alkoholiķis, tad viņš ir alkoholiķis.
Ja viņam piešķir to lielo sodu – pasēdēt un neļauj braukt vēl divus vai četrus gadus – tas viņu padara par vēl lielāku alkoholiķi, jo viņam nav ne mazākā pamata nedzert, jo viņam nav arī jāstūrē. Ļoti daudzi cilvēki, kuriem atņem tiesības par kļūmīgu braucienu ar mašīnu, pēc tam nodzeras stipri vairāk, kamēr gaida, kad tiks atpakaļ," stāstīja Timrots.
Kaimiņvalstīs par braukšanu alkohola reibumā šoferi tiek saukti pie kriminālatbildības, taču Latvijā ne. Savulaik Valsts policija likumdevējam virzīja priekšlikumu – kriminalizēt atbildību autovadītājiem, kuri vada transportlīdzekli vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā. Tomēr likumdevējs šādam priekšlikumam nepiekrita.
"Pētot statistikas datus, mēs konstatējām, ka
lielākā daļa no transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ir aizturēti, vadot transportlīdzekli reibuma stāvoklī, – viņu reibuma pakāpe ir pusotra promile un vairāk, kas faktiski nav pieļaujams.
Šādā stāvoklī vadītājs nav adekvāts, un tas arī bija iemesls virzīt šos grozījumus. Paralēli tam, ka administratīvais arests no 1. jūlija ir atcelts, tas arī bija kā pamatojums šiem grozījumiem. Faktiski mēs uzskatījām, ka šāda veida pārkāpums ir ļoti nopietns, kas faktiski apdraud gan citus ceļu satiksmes dalībniekus, gan sabiedrību kopumā," norādīja policijas pārstāvis Jančevskis.
Viņš sacīja – ja diskusija atkārtosies, tad policija ir gatava atkārtoti runāt par šo jautājumu ar visām iesaistītajām pusēm.
