Panorāma

Vecāku mājas brīvprātīgā - Anita Krastiņa

Panorāma

Panorāma

J. Stoltenbergs: Baltkrievijas hibrīduzbrukums nav beidzies

Stoltenbergs: Baltkrievijas hibrīduzbrukums nav beidzies

28. novembra vakarā no Lietuvas Rīgā ieradīsies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Šāda abu augsto amatpersonu ierašanās ir spēcīgs signāls tam, ka Eiropas Savienība un NATO vēlas uzsvērt savu atbalstu Baltijas valstīm Baltkrievijas hibrīduzbrukuma laikā. Stoltenbergs nākamnedēļ dosies gan uz Ādažu militāro bāzi, kur atrodas kanādiešu vadītā kaujas grupa, gan pulcēs NATO 30 sabiedroto valstu ārlietu ministrus. Intervijā Latvijas Televīzijai Stoltenbergs uzsver – Lukašenko izmanto neaizsargātus cilvēkus un Baltkrievijas hibrīduzbrukums nav beidzies.

Ilze Nagla: Paldies, ģenerālsekretār, ka piekritāt šai intervijai. Mēs runājam tikai dažas dienas pirms NATO ārlietu ministru tikšanās Rīgā, bet Baltkrievijas hibrīduzbrukumi nav ministru dienas kārtībā, vismaz ne formāli. Vai tas nozīmē, ka situācija normalizējas un vairs nav apdraudējuma?

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: Nē, absolūti nē. Mēs runāsim par Krieviju un arī par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un mūsu NATO sabiedrotajiem Latviju, Lietuvu un Poliju. Tas notiks pirmajā sesijā Rīgas tikšanās laikā.

Es sagaidu, ka ārlietu ministri atkal skaidri nosodīs Lukašenko režīma cinisko rīcību, izmantojot neaizsargātus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm.

NATO pilnībā atbalsta savus sabiedrotos un mēs īpaši vēlamies uzsvērt, ka šī rīcība ir nehumāna un ir absolūti nepieņemami, kā Lukašenko režīms uzvedas. 

Bet Polijas premjerministrs teica, ka migrantu plūsma ir samazinājusies, tā ir mazāka nekā pirms mēneša, bet viņam ir nopietni signāli, ka situācija var pasliktināties. Kā jūs to tulkojat? Ko tas nozīmē Latvijai? Vai mums jāgaida, ka šie migranti dosies uz Latvijas un Baltkrievijas robežu?

Es tik daudz nespekulētu. Tas, ko mēs zinām, ir – ka Lukašenko režīms ir izmantojis un turpina izmantot neaizsargātus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm. Mēs esam redzējuši, ka tas notiek pret Latviju, pret Lietuvu un visnesenāk – pret Poliju. NATO ir nosodījis šīs aktivitātes, šo Baltkrievijas režīma uzvedību, mēs esam pauduši savu solidaritāti ar sabiedrotajiem, mēs arī nodrošinājām atbalstu, piemēram, Lietuvai – mēs nosūtījām ekspertus, kas palīdz Lietuvai tikt galā ar situāciju. Tas tur bija diezgan kritiski.

Mēs arī esam bijuši kontaktā ar partnervalstīm, lai pārliecinātos, ka tās neiedāvā tranzītu cilvēkiem, kas nonāk uz Baltkrievijas robežas un esam pateicīgi par viņu centieniem. NATO un NATO sabiedrotie ir daudz darījuši un turpinās monitorēt notikumu attīstību. 

Bet vai situācija ir atrisinājusies? Vai varam teikt, ka hibrīduzbrukumi no Baltkrievijas ir beigušies?

Es domāju, ka ir pāragri teikt, ka viss ir beidzies, intensitāte ir diezgan variējusi, bet, protams – nav tik nopietna situācija kā bija pirms dažām dienām. Bet, manuprāt,

ir pāragri pārliecinoši teikt, ka viss ir beidzies.

Mums ir jābūt modriem, mums ir cieši jāuzrauga notikumu attīstība un jāturpina nodot skaidri vēstījumi, ko esam darījuši šīs krīzes laikā. 

Runājot par situāciju uz Ukrainas un Krievijas robežas. Šī ir jau otrā reize šajā gadā, kad redzam, ka Krievija mobilizē savu karaspēku pie Ukrainas robežas. Daži militārie analītiķi saka, ka šoreiz viss ir daudz nopietnāk nekā bija iepriekš. Kā Jūs redzat šo situāciju? Kas tur notiek? Un kas notiks?

Tas, kas notiek, ir Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežas un tā ir otrā reize šogad. Mēs runājam par smagajiem ieročiem, par kaujas tankiem, par droniem, par elektroniskajām militārajām sistēmām, un daudziem citiem kaujas spēkiem un spējām. Nav skaidrs, kādi precīzi ir Krievijas nodomi, bet tas, ko mēs zinām, ir - ka Krievija ir lietojusi spēku pret Ukrainu iepriekš. Viņi to darīja 2014. gadā, kad viņi nelegāli anektēja Krimu, un turpina okupēt Krimu. Viņi turpina atbalstīt separātistus Austrumukrainā – Donbasā, un viņi turpina destabilizēt Austrumukrainu. Krievija ir arī atbildīga par kiberuzbrukumiem Ukrainai un arī dažādām agresīvām hibrīdaktivitātēm pret Ukrainu. Un piedevām, mēs pēdējā laikā redzam ļoti agresīvu retoriku no Krievijas. Ja visu to saliekam kopā, ir pietiekams pamats uztraukumam, un NATO cieši to monitorē. Mēs aktīvi izvērtējam situāciju, mēs dalāmies ar šo informāciju un sūtām vēstījumu Krievijai, ka tai ir jādeeskalē, jāsamazina spriedze un jābūt atklātai par savu klātbūtni robežas tuvumā. Un, ja viņi rīkosies, tad tam būs sekas Krievijai. 

Daži saka, ka iemesls Krievijas militāro spēku koncentrēšanai pie Ukrainas robežas, ir eskalēt situāciju maksimāli, un tad pieprasīt, lai Ukraina atsakās no savām NATO dalības ambīcijām, lai deeskalētu situāciju. Vai tas ir reālistisks scenārijs?

Es domāju, ka mums visiem jābūt uzmanīgiem, spekulējot par Krievijas nodomiem.

Ir fakti, ko mēs redzam. Mēs redzam Krievijas spēku koncentrāciju, mēs zinām Krievijas pieredzi spēka lietošanā pret Ukrainu, un mēs redzam retoriku. NATO, protams, atbalsta Ukrainu – mēs nodrošinām politisku atbalstu, praktisku atbalstu teritoriālajai integritātei un suverenitātei. Tās ir katras neatkarīgas suverēnas valsts fundamentālas tiesības lemt par tās virzību, ieskaitot – vai tā vēlas būt daļa no drošības vienošanās vai alianses kā NATO. Tāpēc –

vai Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti – tas ir Ukrainas un 30 sabiedroto lēmums – nevienam citam tur nav teikšana vai veto šādā procesā. 

 

Pirms šīs intervijas, es runāju ar saviem kolēģiem Rīgā un viņi saka, ka diezgan bieži parasti cilvēki viņiem uzdod jautājumu – vai būs īsts karš? Ir bailes. Ko jūs šiem cilvēkiem teiktu? 

NATO pastāv, lai novērstu karu. NATO galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru un vairāk nekā 70 gadus NATO ir pierādījis, ka mēs esam visveiksmīgākā alianse vēsturē, jo mēs esam bijuši spējīgi nodrošināt mieru gandrīz vienam miljardam cilvēku – 30 sabiedrotajiem. Un mēs to turpināsim darīt, nodrošinot atturēšanu un aizsardzību, sūtot skaidru vēstījumu jebkuram potenciālajam pretiniekam, ka, ja vienam no sabiedrotajiem uzbruks, tad tas būs uzbrukums visai aliansei – viens par visiem, visi par vienu. Un tas attiecas arī uz Latviju, augsti novērtētu sabiedroto.

Es tiešām gaidu, kad varēšu doties uz Rīgu, un apsveicu Latvijas nopietnos centienus dot savu pienesumu NATO kopējai drošībai un kolektīvajai aizsardzībai un arī dodot mājvietu vienai no NATO kaujas grupām, kanādiešu vadītai kaujas grupai. Es arī apmeklēšu šo kaujas grupu, kad būšu Latvijā nākamās nedēļas sākumā.

Mēs neredzam kādu tūlītēju apdraudējumu nevienai NATO sabiedrotajai valstij

un turpinām NATO pārveidošanu – pēdējos gados mēs esam ieviesuši vislielāko kolektīvās aizsardzības spēju pastiprinājumu kopš Aukstā kara beigām ar kaujas vienībām alianses austrumu flangā, ar NATO ātrās reaģēšanas spēku trīskāršošanu, ar gaisa patrulēšanu, ar palielinātu flotes klātbūtni – uz zemes, gaisā un jūrā NATO ir klātesošs Baltijas reģionā, lai atturētu jebkuru agresiju. 

Paldies, ģenerālsekretār, par interviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt