Stiprinās ārzemēs dzīvojošo latviešu identitāti un saites ar Latviju

Kultūras, ārlietu un izglītības un zinātnes ministri apņēmušies stiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu identitāti un saites ar Latviju. Tuvākajā laikā plānots apzināt, cik latviešu dzīvo ārzemēs, un izstrādāt pasākumu programmu. Ministri sola arī rast šim mērķim naudu nākamā gada budžetā.
*
Skaidrs, ka latvieši brauc un brauks mācīties un strādāt uz ārzemēm. To apzinās kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, tādēļ, viņasprāt, valsts uzdevums ir nodrošināt, lai viņi arī ārpus Latvijas būtu latviskās identitātes telpā.
Darbu pie programmas rakstīšanas ministrijas vēl nav sākušas, taču Ēlerte saredz, ka valstij būtu vairāk ar apmācību un materiāliem jāpalīdz tā sauktajām brīvdienu skoliņām, kur bērni apgūst latviešu valodu. Tāpat diasporas centros jānodrošina regulāra iespēja redzēt profesionālo latviešu kultūru.
Latviešu biedrības Īrijā vadītājs Jānis Kargins piekrīt, ka lielākā riska grupa ir paši mazākie, jo, piemēram, Dublinā latviešu skoliņas apmeklē tikai daži desmiti bērnu. Turpretim pieaugušos, no kuriem daudzi gribētu atgriezties, bet nevar to atļauties ekonomisku apsvērumu dēļ, nevarēs ietekmēt ar kultūras pasākumiem.
Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas nodaļas vadītājs demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka tā sauktās vecās trimdas latvieši ir ļoti labi organizēti, bet būtu naivi sagaidīt, ka viņi lielā skaitā atgriezīsies senču dzimtenē. Mēs varētu priecāties par dažiem cilvēkiem gadā, uzskata demogrāfs. Drīzāk cerības jāliek uz nesen aizbraukušajiem, kas pamatā dzīvo Īrijā, Anglijā un tagad arī Vācijā, bet tas prasa resursus. Demogrāfs rosina repatriantu pabalstus maksāt arī nesen aizbraukušajiem un ļaut viņu bērniem, neraugoties uz valodas zināšanām, iekļauties sava vecuma klasēs skolās.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis vērtē, ka ministrija varētu tautiešiem ārzemēs sniegt konsulārus un juridiskus pakalpojumus. Savukārt valstij jāprot izmantot iespēja, ko sniedz ārzemēs dzīvojošie - viņiem jābūt mūsu ausīm, acīm un smadzenēm.
Diemžēl, daudziem sadarbības projektiem svītru pārvilka krīze. Taču viens no jautājumiem, kas neprasa lielus līdzekļus, bet joprojām nav atrisināts, ir dubultpilsonība.