ĪSUMĀ:
- Janvārī beidzas valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas pilnvaras.
- Krūmiņa amatā vēlas redzēt pieredzējušu auditoru.
- Neoficiālā informācija: Krūmiņa kā pēcteci redz VK padomes locekli Grīnhofu.
- Par amatu vēlas sacensties arī VK padomes loceklis Korčagins.
- Korčagins atbalstu pie deputātiem arī meklējis pats.
- LTV: amatam uzrunāts SPRK priekšsēdētājs Irklis.
- Irklim nākamgad beigsies termiņš regulatora vadītāja amatā.
- “Attīstībai/Par!” ir vienīgā frakcija, kas visus trīs kandidātus jau iztaujājusi.
- “Attīstībai/Par!”: VK pašlaik ir bubulis, citu iestāžu priekšstatam par VK jāmainās.
Valsts kontroles uzdevums ir pārbaudīt, kā tērēta publiskā nauda. No revīzijām izrietējušas arī vairākas krimināllietas.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atklāja, ka viņai nesen bijušas tikšanās ar Saeimas frakcijām, kurās runāts arī par nākamo iestādes vadītāju. Krūmiņa uzskata, ka amatā vajadzīgs cilvēks ar pieredzi un iemaņām auditora lomā.
“Kontroliera pilnvaru termiņš ir četri gadi. Auditu jomā tas ir īss termiņš. Ir pilnīgi skaidrs, ka tāds ieskriešanās vai mācīšanās laiks ir ļoti īss,” norādīja Krūmiņa.
Konkrētus uzvārdus Krūmiņa nesauca, taču neoficiāla informācija liecina, ka viņa kā pēcteci redzētu Valsts kontroles padomes locekli Ilzi Grīnhofu.
“Es esmu tikusi uzrunāta no politiķu puses un uzskatu to par lielu pagodinājumu, ka mans darbs ir ticis pamanīts,” atzina Grīnhofa.
“Tiešām vēlētos kļūt par atzītu partneri valdībai, ja ir runa par nopietnām reformām, kuras mēs varam atbalstīt ar savu darbu, tātad veicot lietderības revīzijas, līdzdarbojoties reformās, sniedzot nozīmīgus ieteikumus,” sacīja Grīnhofa.
Par amatu vēlas sacensties arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Viņš neslēpj, ka ne tikai ticis uzrunāts, bet atbalstu no deputātiem meklējis arī pats.
“Man liekas, ka tas darbs, ko veic Valsts kontrole, ir bijis un būs ļoti noderīgs gan saistībā ar to, kā Valsts kontrole vērtē publisko naudas līdzekļu izlietošanu, gan, kas manā skatījumā ir ļoti būtisks darbs – sadarbība ar valsts pārvaldi,” norādīja Korčagins.
LTV zināms, ka vēl amatam uzrunāts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis, kuram nākamgad beigsies termiņš regulatora vadītāja amatā.
“Tā būtu laba iespēja man turpināt darboties valsts un sabiedrības labā. Man šķiet, ka Valsts kontrolei ir ļoti lielas iespējas uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, valsts pārvaldes darbību. Šīs tēmas man ir ļoti tuvas,” atzina Irklis.
“Attīstībai/Par!” ir vienīgā frakcija, kas visus trīs nosauktos kandidātus jau frakcijas sēdē iztaujājusi. Priekšsēdētājs Daniels
Pavļuts uzsver – izvēle par labu kādam vēl nav izdarīta. Frakcija sliecoties uz to, ka citu iestāžu priekšstatam par Valsts kontroli ir jāmainās.
“Valsts kontrole ir tāds tā kā bubulis, ka neko nevar ieviest jaunu, nevar ieviest inovācijas, nevar ieviest progresīvas prakses iestāžu darbā, tostarp birokrātijas mazināšanas darbā. Nevar, jo Valsts kontrole sados pa nagiem. [..] Šī situācija ir jāmaina,” pauda Pavļuts.
Arī citu koalīcijas frakciju vadītāji stāsta – galvenā izšķiršanās būs starp to, vai Valsts kontrolē jāturpina iesāktais vai vajadzīgas pārmaiņas. Koalīcijas mērķis ir panākt vienošanos par kopīgu kandidātu.
KONTEKSTS:
Kandidatūras valsts kontroliera amatam jāizvirza līdz 30. decembrim.
Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. 2017. gadā Saeima pārvēlēja Krūmiņu valsts kontrolieres amatā uz otru termiņu, kas beigsies 2021. gada 19. janvārī.
Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
