Jaunā regula paredz lielāku iedzīvotāju privātās informācijas aizsardzību. Piemēram, turpmāk uzņēmumiem būs jāsaņem skaidra klientu piekrišana, lai sūtītu viņiem reklāmas piedāvājumus. Noteikumi ierobežos arī klientu datu nodošanu citiem uzņēmumiem. Eiropas Komisija cer, ka šie noteikumi palīdzēs cilvēkiem atgūt kontroli par to, kas notiek ar viņu informāciju.
“Es vienmēr saku – ja šie uzņēmumi apstrādā iedzīvotāju datus peļņas nolūkos, tad viņiem kaut kas ir jādod cilvēkiem pretī. Un tas, kas viņiem būtu jādod, ir labāka datu aizsardzība. Tā ir nepieciešama, lai atgūtu cilvēku uzticību. Statistika liecina, ka daudzi Eiropas Savienības iedzīvotāji neuzticas tam, kas notiek ar viņu datiem. Tādēļ ir jāpanāk, ka cilvēki jūtas pārliecinātāki par to, kas notiks ar informāciju, ko viņi sniedz dažādiem uzņēmumiem,” norādīja ES tieslietu komisāre Vera Jourova.
Vispārējā datu aizsardzības direktīva ir solis virzienā, lai izvairītos no tādiem gadījumiem kā “Facebook”, no kura lietotāju dati nokļuva pie uzņēmuma “Cambridge Analitica”. Šis gadījums palīdzējis izskaidrot iedzīvotājiem, kādēļ nepieciešami jauni noteikumi datu aizsardzības jomā.
“Es it nemaz neesmu priecīga par “Facebook” un “Cambridge Analitica” gadījumu. Es joprojām ar nepacietību gaidu britu izmeklēšanas rezultātus. Bet jau tagad es varu pateikt, ka mums ir iespēja padarīt eiropiešus krietni aizsargātākus šajā jomā, un Vispārējā datu aizsardzības regula ir solis pareizajā virzienā,” pauda komisāre Jourova.
Tomēr ir skaidrs, ka pašlaik ES astoņas valstis nebūs gatavas jaunajai regulai, kura stājas spēkā 25.maijā. Tostarp pakārtotais vietējais likums Latvijā aizvien nav pieņemts, un Saeimas deputātiem joprojām ir daudz neskaidrību.
Lielākā daļa jauno principu bija gatavi jau 2015. gada decembrī, tādēļ nav saprotams, kādēļ vairāk nekā divu gadu laikā tik daudzas valstis nav spējušas izstrādāt un pieņemt nepieciešamos likumus.
EK piedāvās padomus uzņēmumiem, kā tikt galā ar jauniem noteikumiem: “Es domāju, ka daudzi nav pietiekami adekvāti novērtējuši, ko nozīmē jaunās datu aizsardzības prasības, cik jūtami tās ietekmēs dažādus uzņēmumus. Tāpat ir nepieciešams pieņemt dažādus saistītos likumus. Un es nemaz nerunāju par to, ka daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kādēļ mēs vispār nācām klajā ar šādiem likumiem.”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietniece, likumprojekta ziņotāja Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) Latvijas Radio apliecināja, ka Latvijā likums, kas pārņemtu regulas prasības, nebūs gatavs noteiktajā laikā.
Viņa sacīja, ka Saeima likumu saņēma tikai 14.martā, un saistībā ar regulu ir tik daudz neskaidro jautājumu un komisija saņēmusi tik daudz priekšlikumu, ka pašlaik likumprojektu tikai plānots izskatīt otrajā lasījumā, visticamāk, 7.jūnijā.
Komisijas pārstāve atzina, ka likums Latvijā vēl kādu laiku nebūs gatavs.
Viņa piekrita, ka par regulas stāšanos spēkā bija zināms jau sen, bet Tieslietu ministrija likumprojektu iesniedza tikai martā, ar ko deputāti ir neapmierināti.
“Tā ir tieslietu ministra vaina,” sacīja deputāte.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāks no 2018.gada 25.maija. Dažādas ar tās piemērošanu saistītas nianses plānots noteikt Personas datu apstrādes likumā.
Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti, - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.
