Par Spilves lidostu visai skaidri ir vēsturiskie dati – vairāk nekā tūkstoš hektāru plašs lidlauks, kas līdz lidostas «Rīga» atklāšanai 1975. gadā bija Rīgas galvenā lidosta. Lidlaukam ir kilometru garš skrejceļš, kas paredzēts lidaparātiem līdz nepilnu sešu tonnu masai. Medijos plaši izskanējis fakts, ka kopš pērnā pavasara lidosta nav sertificēta. Tāpat zināms, ka dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni tā arī nav īstenoti.
Pirms nepilna mēneša Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saņēma iesniegumu ar aicinājumu lidlauku un 1936. gadā celto angāra ēku kā pēdējo palieku no pirmskara lidostas iekļaut industriālā mantojuma objektu sarakstā. Rīgas galvenais kultūras pieminekļu sargs Jānis Asaris Latvijas Radio pastāstīja, ka daudzas ēkas, kuras veidoja Spilves lidostu, gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, kad 1941. gada jūnijā tika sabombardētas.
Savukārt arhitektoniski interesantā 1954. gadā pabeigtā termināla ēka, kas jau sen nonākusi valsts aizsardzībā arī interjeru un unikālo lustru dēļ, ir visai kritiskā stāvoklī. Jau gada sākumā kultūras pieminekļu sargi vērsa Rīgas domes uzmanību, ka vēsturiskajā namā ir nekvalitatīvi mainīti logi, bet dome atgaiņājās, ka lidostu iznomājusi komersantam. Pozitīvi Asaris gan vērtē to, ka vismaz vienā telpā ir ielikts siltumkatls.
''(..) Kad ēku iekļāva pieminekļu sarakstā, bija diezgan cerīgs skats, arī apsaimniekotāji - «Rīgas nami» - bija plānojuši varbūt pat muzeju. Mainoties personālijām uzņēmumā, mainījās idejas un diemžēl tā iecere nav realizējusies, kaut gan pieļauju, ka materiāli un vieta ir diezgan ideāla," saka Asaris.
Spilves lidlauka saimnieku sapņi par mazās aviācijas attīstību puslīdz realizējami šķita vēl pirms diviem gadiem. Tad domes uzņēmums «Rīgas nami» lēma, ka izsolē par ģenerālnomnieku uz 12 gadiem kļūs uzņēmums «Aerobig Plus», kura vadībā ir Krievijas pilsoņi, bet lielākais īpašnieks slēpjas Kipras salā. Firmas vadītājs Sergejs Lavrovs sarunai nepiekrīt.
Daudz runīgāks ir jurists Gundars Ūdris. Viņš tagad virknē tiesvedību pārstāv uzņēmējus, kam iepriekš bija nepastarpināti līgumi ar pašvaldību par Spilves lidlauka izmantošanu un kas pēc ģenerālnomnieka uzrašanās kļuva par apakšnomniekiem.
"Viņi [apakšnomnieki] noslēdza līgumus, nomas maksa gan, protams, bija stipri paaugstināta nekā tad, kad nomāja tieši no «Rīgas namiem», bet iznomātājs apsolījās ieguldīt, attīstīt šo teritoriju un Latvijas mazās aviācijas uzņēmēji tam piekrita. Līgumus slēdza no 5 līdz 12 gadiem. 2017. gada novembrī šie uzņēmēji saņēma paziņojumu par nomas līgumu uzteikumu un to, ka līdz gada beigām šī teritorija jāatbrīvo. Protams, mazie uzņēmēji to nevarēja un ar to nebija mierā," klāsta Ūdris.
Mazie aviatori gan parakstījuši līgumus, kuros ir punkts ar iespēju bez jebkāda iemesla saistības pārtraukt. Taču esot arī nākamais punkts, kurā uzskaitīti gadījumi, kad līgumu drīkst lauzt. Jurists Ūdris to uzskata par maldināšanu, tāpēc prasa atcelt uzteikumu un izņemt netaisnīgo punktu no līguma.
"Mēs, juristi, nonācām pie slēdziena, ka šis līgums slēgts ar viltu un maldu. Cēlām prasību tiesā. Tagad pagājis gandrīz gads, un esam nonākuši līdz tiesvedībām. Pirmais spriedums bija 12. novembrī, kur mūsu prasība tika apmierināta, tagad tiesā tiek skatītas trīs lietas," saka Ūdris.
Lidaparātu tehniskās apkopes kompānijas «Aero Restauration» īpašnieks Jaroslavs Gaļējevs tiesā arī iesniedzis papildinājumu par zaudējumu piedziņu.
«SIA «Aerobig Plus» piedāvāja vai nu lauzt līgumu un 30 dienu laikā atbrīvot teritoriju, vai arī trīs reizes palielināt nomas maksu. Pirms gada to apstrīdējām tiesā. Neraugoties uz tiesas procesu, 2. novembrī viņi mums atslēdza elektrību. Mēs apkalpojam vieglās lidmašīnas, aizņemam diezgan lielu tirgus apjomu. Bet daudzi mūsu klienti tagad nevar izmantot savas lidmašīnas. Vidēji nedēļā apkalpojām četras piecas lidmašīnas.»
Zaudējumi esot tūkstoš eiro par katru angāra dīkā pavadīto dienu. Tikmēr Rīgas dome, kas ieilgušo uzņēmēju strīdu šķietami ignorē, nu gādājusi, lai vismaz lidostas skrejceļš nestāvētu dīkā. Dome gan pati vairākus gadus tiesājusies ar kādu komersantu, kam pieder daļa skrejceļa. Tagad nolemts to par 180 tūkstošiem eiro atpirkt. Stāsta Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs no «Gods kalpot Rīgai».
Tāpat dome lēmusi likvidēt pirms teju desmit gadiem izveidoto nodibinājumu «Lidlauks Spilve», kura vadībā bija «Saskaņas» deputāts Vadims Baraņņiks un Finanšu departamenta darbinieks Andris Konošonoks.
"Doma ir tāda - likvidēt nodibinājumu ar visu tās valdi, kur ir daži deputāti, daži politiķi, likvidēt šo birokrātisko struktūru un no tiem cilvēkiem, kam tiešām aviācija ir dzīvesveids, kas labā nozīmē slimo ar šo lietu, izveidot sabiedriskā labuma organizāciju. Viņi vēlas atgūt visu skrejceļu. Mums nav nekas pret," apgalvo Burovs.
Jaunais nodibinājums ir «Lidosta Spilve», to vada mūsu nacionālās aviokompānijas pilots Jānis Maslovskis:
"Gribam, lai lidlauks Spilvē arī turpmāk sauktos "Lidlauks Spilve", lai cilvēki varētu šeit lidot, lai mēs varētu nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" arī vietējos pilotus vairāk redzēt, nevis tā, kā šobrīd, kad gandrīz trīs ceturtdaļas ir ārzemnieki. Cerēsim uz to labāko."
Nodibinājuma mērķis esot celt savus angārus mazās aviācijas attīstīšanai. Tiesa, pašlaik nav lielas skaidrības par lidlauka sertifikāciju. Tieši nesakārtotās īpašumtiesības, kur strīdos ierauta arī Rīgas dome, ir galvenais iemesls līdzšinējiem sertificēšanas atteikumiem. Pastāv uzskats, ka tādā režīmā lidlauks legāls ir tikai daļēji un ka apdrošinātāji var liegt aviokompānijām to izmantot.
