Latvijas Automoto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis norādīja, ka labāk infrastruktūru ir veidot pakāpeniski, taču kvalitatīvi. Piemēram, ir labs veloceliņa posms no tirdzniecības parka „Alfa” līdz Juglai, taču tur veloceliņš uz dažiem simtiem metru pazūd.
Viņš pauda, ka soli pa solim attīstot infrastruktūru, atsevišķie posmi saslēgsies vienotā sistēmā visā Rīgā. Arhitekts un velokustības aktīvists Toms Kokins norādīja, ka pašvaldībai būtu pamazām jāsaprot, ka arī veloinfrastruktūras radīšana prasa līdzekļus.
Tomēr jau dažādāki viedokļi bija par to, vai veloceliņiem ir jābūt atdalītiem no brauktuves. Zvirbulis pauda, ka līdzšinējā prakse, ka veloceliņi tiek izbūvēti uz autosatiksmes rēķina, nav akceptējama, jo tādējādi rodas sastrēgumi, kas savukārt rada lielāku piesārņojumu.
„Es iebilstu pret to, ka tas notiek uz zaļās domāšanas rēķina (..) Mašīnas vienkārši stāv,” norādīja Zvirbulis.
Šādam viedoklim lielā mērā piekrita Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais eksperts Oskars Irbītis, kurš pauda, ka, veidojoties sastrēgumiem, nav sasniegts nepieciešamais efekts. Līdz ar to veloceliņu izbūve uz brauktuvju rēķina ir diskutējama.
Pretēju viedokli pauda veloaktīvists Viesturs Silenieks uzsverot, ka riteņbraucējiem braukt pa brauktuvēm ir loģiski, jo braukt pa ietvēm ir bīstami gājējiem.
„Centrs ir jāatdod gājējiem, nevis mašīnām,” saka Silenieks. Arī Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš atzīmē, ka plāns ir izspiest transportu no pilsētas, atstājot to gājējiem un velosipēdistiem.
Vēstīts, ka jau gadiem Rīgā, kā arī atsevišķās citās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā norit diskusijas par veloceliņu izbūvi. Rīgā ik gadu norit akcija „Kritiskā masa”, kurā velosipēdisti, braucot pa Rīgas ielām, norāda uz veloinfrastruktūras nepilnībām pilsētā.
