Prezidents visus trīs Baltijas līderus - Daļu Grībauskaiti, Tomasu Hendriku Ilvesu un Andri Bērziņu - Baltajā namā sagaidīs piektdien ap pusdienlaiku, un sarunai ir atvēlējis vairāk nekā pusotru stundu. Tas pēc diplomātu teiktā, ir ievērojams laika brīdis un pārsniedz parasto praksi, kādu Obama atvēl sarunām ar citu valstu prezidentiem.
Sarunu tematu loks solās būt plašs: ekonomiskās attiecības, tirdzniecība, aizsardzība, sadarbība NATO, operācijas Afganistānā, NATO kravu tranzīts cauri Latvijai uz Afganistānu, sadarbība ar Centrālāziju, kaimiņattiecības ar Krieviju, enerģētikas drošība un daudzi citi jautājumi.
Neoficiāli izskanējis, ka iepriekš Baltijas valstu līderi teju vienlaikus Obamu aicinājuši pie sevis. Baltā nama saimniekam esot bijis grūti izšķirties, kuru no Baltijas valstīm apmeklēt pirmo, tādēļ galu galā nolemts visus trīs aicināt uz Vašingtonu.
Taču, kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, Baltijas līderu vizīte Baltajā namā plānota jau labu laiku. Vēstnieks arī atzina, ka baltiešu ciemošanās atvaira apgalvojumu, ka ASV kopš Obamas nākšanas pie varas ciešāk skatu vērš Āzijas virzienā un mazāk interesējas par Eiropu.
Īsi pēc tikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem Vašingtonā Obama pats septembra sākumā atkal būs tuvu Baltijai - vizītē Zviedrijā. Tur viņš plānojis tikties ar Ziemeļeiropas reģiona valstu līderiem un pēcāk dosies uz G20 valstu sanāksmi Sanktpēterburgā.
Baltijas valstu līderu vizīte ASV notiks pašai Amerikai nozīmīgā un ļoti sarežģītā laikā. Vašingtonā ļoti spēcīgi jūt Sīrijas spriedzes ēnu. Mediji raksta, ka tuvāko dienu laikā ASV varētu īstenot militāras operācijas Sīrijā, lai šādi apturētu ieilgušo un samilstošo konfliktu.
Par pamatu šim solim ir apgalvojums, ka Sīrijas vara kaujās ar opozīciju izmantojusi ķīmiskos ieročus, ko skaidro ANO eksperti. Taču ASV amatpersonu publiskie izteikumi, ka pierādījumi ir nepārprotami, pēc ekspertu domām, sagatavo augsni jeb publisko domu nenovēršamajam, proti, militāra iejaukšanās būs. Mediji to prognozē, iespējams, jau ceturtdien.
Iespējams, ASV no šā soļa speršanas agrāk attur kāds cits un Amerikai ļoti nozīmīgs notikums. Proti, trešdien visā valstī atzīmē 50. gadadienu kopš vēsturiskās cilvēktiesību aizstāvja un cīnītāja pret rasismu Martina Lutera Kinga uzrunas Vašingtonā „I have a dream” („Man ir sapnis”).
1963.gada 28. augustā Luters Kings šo uzrunu sacīja uz Linkolna memoriāla kāpnēm Vašingtonas centrā tūkstošiem ļaužu priekšā, kas bija Amerikas vēsturē lielākā tautas pulcēšanās. Šodien, jau pēc 50 gadiem, nozīmīgā vieta atkal būs notikumu centrā. Mediji ziņo par gaidāmiem pamatīgiem satiksmes ierobežojumiem. Tā sauktais Vašingtonas mols, promenāde starp Kapitoliju un Linkolna memoriālu, solās būt ļaužu pilna. Un dienas gaitā ar uzrunām vietā, kur pirms 50 gadiem stāvēja Luters Kings, tagad būs notikumu aculiecinieki, bijušie valsts līderi un arī pirmais Amerikas melnādainas prezidents Baraks Obama.
Līdz ar to, vai un kā mainīsies akcenti Baltijas valstu līderu sarunām Baltajā namā, būs redzams jau tuvākajā laikā.
