Krievijas armijas lidmašīnas mēdz pārvietoties starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, neiesniedzot lidojuma plānus un izvairoties no sakariem ar gaisa telpas kontrolieriem.
Kopā ar pieaugošajiem karakuģu un zemūdeņu reidiem pie Baltijas krastiem šāda rīcība traktējama kā spēka demonstrēšana.
„Jā, šogad ir vairāk [Krievijas lidaparātu], nekā bija pirms tam. Es atceros, jo pirms diviem gadiem biju šeit. Un šis skaitlis turpina augt,” saka par Baltijas gaisa patruļām atbildīgās Polijas vienības komandieris, pulkvežleitnants Kšištofs Stobeckis. Viņš skaidri nosaka, ka “tas ir saistīts ar Ukrainas krīzi”.
Patruļas virs Baltijas rotācijas kārtībā notiek kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās NATO. Nopietnākais incidents fiksēts 2005.gadā, kad Krievijas iznīcinātājs nogāzās Lietuvā netālu no Kauņas. Pilots katapultējās un necieta. Krievijas Aizsardzības ministrija iznīcinātāja ielidošanu Lietuvā skaidroja ar problēmām navigācijas aprīkojumā, kuru dēļ lidotājs esot apmaldījies.
Visus šos gadus NATO lidmašīnas bāzējušās gaisa spēku bāzē Šauļos, Lietuvā, taču Ukrainas notikumu dēļ misija augusi gan skaitliski, gan ģeogrāfiski. Operācijā piedalās ne vairs ierastās četras, bet sešpadsmit NATO lidmašīnas un tās izvietotas arī Igaunijā un Polijā.
Daļa no iznīcinātājiem gatavi pacelties 15 minūtēs jebkurā diennakts laikā. „Personāls un lidmašīnas ir augstā gatavības pakāpē, lai paceltos īsā laikā. Bet vienlaikus mums ir arī treniņu misijas. Parasti 10 līdz 14 katru nedēļu,” saka Karalisko Gaisa spēku komandieris, pulkvežleitnants Saimons Hjūlms. Lielbritānija ar četriem iznīcinātājiem un 120 cilvēku lielu personālu atbalsta poļus Šauļos.
Lai arī NATO ir četrkāršojusi patruļlidmašīnu skaitu Baltijā, šī tomēr aizvien paliek rutīnas aizsardzības misija, kādas NATO ārējās robežas valstis veic arī citviet. 1.septembrī būs apritējuši četri mēneši kopš pēdējās rotācijas, un Baltijas gaisa telpas patrulēšanu no Polijas, Lielbritānijas, Dānijas un Francijas pārņems cits četrinieks – Vācija, Kanāda, Nīderlande ar Portugāli priekšgalā.
Par gaisa telpas aizsardzību Baltijas valstis solidāri maksā NATO partneriem. Latvijas daļa šogad ir apmēram viens miljons eiro. Aprēķini liecina - ja trīs valstis pašas gribētu iegādāties kaujas lidmašīnas un veikt patrulēšanu gaisā, izdevumi būtu mērāmi vairākos miljardos eiro.
