Liela daļa atkritumu Daugavpilī veidojas privātmāju apbūves sektorā un vasarnīcu tuvumā, kā arī pilsētas nomalēs. Daugavpils iedzīvotāji atzīst, problēma ir liela un jau gadiem aktuāla.
“Grāvī tie [atkritumi] ir samesti, vienkārši no bagāžnieka izkrauj un izmet," pārkāpēju darbības veidu raksturoja daugavpiliete Tatjana. Viņai piebalso daugavpilietis Kazimirs: “Kā te tikai nav … Es jau sen cīnos ar šo lietu, bet kā te cīnīties... Ieraugu, saku, ka nedrīkst tā darīt, vāc aiz sevis!”
Daugavpilietis Ruslans pats ir redzējis, ka atbrauc cilvēki ar maisiem un izmet atkritumus. Sašutis ir vēl viens Daugavpils iedzīvotājs Ivans. “Kamdēļ piesārņot pilsētu un mežu, ja ir lieliska iespēja atvest atkritumus uz šejieni un bez maksas nodot,” viņš piebilst.
Arī Daugavpilī darbojas šķiroto atkritumu savākšanas laukums, kur iedzīvotāji var bez maksas nodot otrreizējai pārstrādei dažāda veida šķirojamos atkritumus. Reizi gadā arī vienu automašīnu riepu komplektu, taču problēmas rada celtniecības atkritumi.
“Stihiskās izgāztuves lielākoties sastāv no celtniecības atkritumiem," pastāstīja Daugavpils komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns. "Tas noteikti skaidrojams ar to, ka citādi, kā maksājot naudu par utilizāciju, no šiem atkritumiem nav iespējams atbrīvoties. Tāpēc negodprātīgākie pašvaldības iedzīvotāji, diemžēl, arī rada šādas stihiskas izgāztuves.”
Pieteikt būvgružu utilizāciju var atkritumu apsaimniekotājam. Izvest tonnu šādu atkritumu maksā aptuveni 90 eiro, neskaitot loģistikas izmaksas. Pilsētas iedzīvotāji var arī paši transportēt atkritumus, nogādājot tos atkritumu poligonā “Cinīši” Demenes pagastā, kas izmaksā lētāk.
Par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās draud sods, un pašvaldības policija kontrolē, lai tādas stihiskas izgāztuves neveidotos, tomēr fiksēto pārkāpumu skaits liecina, ka tas diemžēl neattur pārkāpt likumu.
Daugavpils pašvaldības policijas vecākais inspektors Pāvels Terjohins informēja, ka pērn pašvaldības policija sastādīja vairāk neka 350 protokolu un nodeva tos izskatīšanai administratīvajā komisijā. "Šobrīd līdz likuma stāšanās spēkā tika sastādīti vairāk nekā 150 protokoli. Bet tomēr cilvēki izmet atkritumus un turpina to darīt, pat neskatoties uz diezgan bargiem sodiem," atzina pašvaldības policists.
Fiziskai personai par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu pienākas naudas sods no 140 līdz 200 eiro, juridiskai personai - no 500 līdz 5000 eiro.
