Negaidīti liels atbalsts Kurzemes slimnīcām
Saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem, nākotnē Latvijā būs četru līmeņu slimnīcas. Par diviem augstākajiem līmeņiem – trešo un ceturto - skaidrība jau ir šobrīd un šīs slimnīcas būs tās, kas šobrīd ir universitātes un reģionālās daudzprofilu slimnīcas. To infrastruktūras attīstībai, pārsvarā no Eiropas fondiem, būs pieejams prāvs finansējums 174 miljonu eiro apmērā.
Veselības ministrija pamato, ka šie ieguldījumi vajadzīgi slimnīcu kartējuma reformas ietvaros, lai uzlabotu un izlīdzinātu veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijas teritorijā.
Finanšu atbalsts slimnīcām gan būs atšķirīgs, un lielākās summas tiks Liepājas reģionālajai un Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, kuras atrodas ar veselības ministri Andu Čakšu un premjeru Māri Kučinski (ZZS) saistītā politiskā spēka pārvaldītajās pašvaldībās. Provizoriski slimnīcām Liepājā un Ventspilī iedalīti attiecīgi 14 un 10 miljoni eiro.
Čakša gan noliedz politisku naudas sadali.
„Ja mēs gribam dabūt vienāda līmeņa pakalpojumu visā Latvijā, tad mēs redzam, kur ir sliktāka, kur labāka situācija, un atbilstoši esošajai situācijai arī investīcijas tiek sadalītas,” sacīja Čakša.
„Tāpēc es arī runāju, ka ne visiem vienalga ir pietiekami daudz, mēs nevaram viena gada laikā dabūt superslimnīcu, bet mums ir jāsasniedz zināms līmenis – visās slimnīcās vienāds, norādīja Čakša.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas, uz kuru slimnīcas varēs pretendēt infrastruktūras attīstībai, lauvas tiesa jeb vairāk nekā puse – aptuveni 90 miljoni - plānoti Stradiņa slimnīcai. Tai seko Rīgas Austrumu slimnīca ar nepilniem 18 miljoniem eiro. Tomēr no plānotās naudas reģionālajām slimnīcām partijas „Vienotība” politiķus pārsteidza Kurzemes reģions. Tā vēl pirmdien, 19.decembrī, pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes vēstīja partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns ("Vienotība").
Liepājas reģionālajai slimnīcai dažādiem būvniecības darbiem - rekonstrukcijas, modernizācijas un telpu paplašināšanas darbiem - paredzētā summa ir 14 miljoni eiro, savukārt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai infrastruktūras attīstībai – nepilni desmit miljoni eiro.
Par ieplānoto naudu katra slimnīcā darīs kaut ko citu. Liepājas reģionālajā slimnīcā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka veiks sen plānotos uzlabojums, gan vēl lemjot, ar ko sākt, jo arī 14 miljoni ir mazāk, nekā slimnīca prasījusi, proti 18 miljonus eiro. Prioritāte būs stacionāro nodaļu pārbūve, uzņemšanas paplašināšana un rehabilitācijas un fizioterapijas paplašināšana, lai to varētu veikt arī paliatīvajiem pacientiem.
Noraida politiski motivētu naudas sadali
„Es domāju, ka te nav jāmeklē politiskais zemteksts. Mums svarīgākais, ka visā Latvijā pakalpojums ir pieejams neatkarīgi no tā, vai tā ir Latgale, Kurzeme vai Vidzeme,” vēlreiz uzsver Čakša.
Viņa norāda, ka investīciju sadalījums tika balstīts uz Pasaules Bankas rekomendācijām un katras slimnīcas pašnovērtējumu par esošajām tehnoloģiskajām iespējām. Izvērtējumu savukārt veica Veselības ministrija (VM), ņemot vērā to, kādi pakalpojumu būs jāattīsta katrā no reģionālajām slimnīcām.
„Tad tika pielietota atbilstoša formula, ņemot pēc attāluma, cilvēku skaita un tā, kas jau šobrīd notiek slimnīcā. Balstoties uz to, šis finansējums tika sadalīts. Neviena no slimnīcām neieguva tādu finansējumu, kā to pilnībā tāpēc plānoja. Mēs redzam, ka finansējuma investīcijām pietrūkst visām slimnīcām," sacīja ministre.
Čakša arī skaidro, ka stratēģiski svarīgo slimnīcu kartējums un investīciju ieguldīšana ļaus koncentrēt svarīgos, sarežģītos izmeklējumus un ārstēšanas metodes šajās stratēģiski svarīgajās slimnīcās.
„Mums skaidri jāpasaka, ka, runājot par pieejamību, vispirms mums jārunā par primārās veselības aprūpes pieejamību un arī kvalitāti, tas nozīmēs ģimenes ārstu tīklojumu, kas būs arī nākamais solis," atzīmēja Čakša.
Veselības ministre norāda – kad tas būs skaidrs, varēs runāt par ambulatoro aprūpi, pirmsslimnīcas neatliekamo palīdzību un par lokālajām slimnīcām.
Slimnīcu biedrība: Reforma sākta no otra gala
Tikmēr jautājumi, kas atkarīgi tikai no valsts naudas, piemēram, rindas, joprojām paliks problēma. Arī Slimnīcu biedrībā norāda – sarunās ar ministriju, kas plašā lokā notika arī pirmdien, ir diskutēts arī par to, ko līdz infrastruktūras uzlabojumi, ja netiek risināti citi jautājumi, piemēram, ierobežotās kvotas vai ārstu pieejamība.
“Šī te tehnoloģijas prasa arī cilvēkresursu nodrošinājumu. Un, ja šī reforma notiks 2019. gadā, kā Veselības ministrija mums solīja, tad 2019. gadā šo ārstu būs vēl mazāk, nekā šobrīd, ”brīdina Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.
Turklāt arī šobrīd prezentētie reformu plāni pēc būtības neko nemainot un drīzāk liecinot, ka ministrija sākusi no vieglākā gala.
Kalējs uzsver – galvenā problēma, ka darbs sākts no otra gala – tā vietā, lai veidotu šo stratēģisko slimnīcu sarakstu, vispirms vajadzēja pievērsties ģimenes ārsta un ambulatorajai aprūpei.
„Ja mēs stiprinātu tuvākajā nākotnē ambulatoro un primāro aprūpi, tad šis slimnīcu reformu plāns īstenotos pats no sevis, jo tas automātiski samazinātu slimnīcu darba apjomu. Jo aptuveni 30%-40% pacientu, kas nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās, viņiem tur nebūtu jānonāk. Viņiem būtu jānonāk primārajā aprūpē un pie speciālistiem," norāda Kalējs.
Bet saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem – par pirmā un otrā līmeņa slimnīcām, kur sagaidāmas arī asākas diskusijas, jo gaidāma ne vien naudas piešprice, bet arī daļas pakalpojumu slēgšana, diskusijas atliktas uz nākamo gadu, un tieši pirms pašvaldību vēlēšanām, kad pieņemt nepopulārus lēmumus būs grūtāk.
Tāpat arī otrdien valdībā tika skatītas izmaiņas, kas skars onkoloģijas programmu. Proti, no 1.janvāra paredzēts, ka ārstiem speciālistiem ne tikai būs jābūt skaidriem algoritmiem par sekundārajiem - specifiskajiem izmeklējumiem katrai diagnozei, bet pacientiem būs jāsniedz informācija par laiku un vietu, kur šo izmeklējumu varēs saņemt. Proti, lai mēneša laikā pacients tiktu līdz savam ārstēšanas plānam.
(Avots: Pasaules Banka. Kartē norādīts, kāds varētu būt slimnīcu un medicīnas centru izvietojums pēc reformas. Slimnīcas un medicīnas centri ir iedalīti piecos līmeņos un katram līmenim kartē ir sava krāsa. Pirmais līmenis - brūnā krāsā, otrais - zilā krāsā, trešais - violetā krāsā, ceturtais - melnā krāsā, savukārt piektais līmenis - sarkanā krāsā).
