Kopējā kredītu summa, ko valsts pēdējo desmit gadu laikā galvojusi slimnīcām, ir vairāk nekā 134 miljoni latu. Līdz šim atdoti septiņi miljoni. Tādējādi atlikušais parāds ir aptuveni 127 miljoni latu.
Vislielākās parādsaistības ir Stradiņa slimnīcai, kas jauna korpusa būvniecībai aizņēmusies 46 miljonus latu. Austrumu slimnīcā paņemts kredīts 32,5 miljonu latu apmērā. Bet kopumā valsts galvojums miljonos mērāmiem kredītiem izsniegts 11 ārstniecības iestādēm visā Latvijā.
Tas ir daudz, un risks, ka ar parādu atmaksu slimnīcas pašas netiks galā, pastāv. Stradiņa slimnīcai pērn bija jāveic pirmais maksājums divarpus miljonu eiro apmērā un līdzīga summa jāmaksā arī šogad.
"Tā ir mums ļoti liela summa, un tā summa mums, protams, ir jānopelna caur tarifiem, kas mums ir, un protams, ka tarifā nekādas kredītsaistības mums nav paredzētas un tātad ir jāiztiek ar līdzekļiem, kas ir par valsts kvotētajiem līdzekļiem un maksas pakalpojumiem," saka Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere.
Slimnīcas vadītāja atzīst - ir liela iespējamība, ka atkal uzkrāsies kavētie maksājumi. Turklāt valsts finansējums ir par diviem miljoniem latu mazāks nekā pērn.
"Samazinot šo finansējumu, nesamazināsies izdevumi, ēkas man ir jāuztur, zāles man ir jāpērk, man ir jānodrošina apkure, elektroenerģija un viss pārējais, kas ir jāizdara neatkarīgi no tā, vai man ir vairāk vai mazāk pacientu," norāda Valtere.
Ludzā, kur valsts kredīta atmaksu jau līdzfinansē, slimnīca joprojām neesot atguvusies. Arī tur norāda - kopš samazināts valsts apmaksātais pakalpojumu apjoms un tarifs, visus izdevumus nosegt nav iespējams. Un neesot arī tā, ka gaida tikai uz valsts naudu, saka slimnīcas vadītājs.
"Mēs cīnāmies par veselības tūrismu. Bet kavējās pārrobežu sadarbības līgums, kas teju, teju būs noslēgts, tur atkal kaut kādas problēmas. Bet ar tiem līdzekļiem mēs varētu kaut ko mēģināt nosegt," saka Ludzas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens.
Veselības ministrija slimnīcu sūdzības jau uzklausījusi un atzīst, ka grūtības norēķināties ir saprotamas.
"Risinājumi ir divi. Vai nu atjaunot tarifā attīstības daļu, kas bija daļēji paredzēta arī šo te kredītsaistību atmaksai, jo tad, kad šos te kredītus ņēma, bija tarifā attīstības izdevumi. Otrs risinājums, protams ir arvien vairāk samazināt veselības aprūpes kvalitāti, darbinieku skaitu, atalgojumu, lai maksātu šo kredītus," saka ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Otro variantu ne slimnīcas, ne Veselības ministrija gan neuzlūko kā tādu, ko gribētu realizēt. Tāpēc cer uz Finanšu ministriju, kurai nosūtīta vēstule par papildu naudu medicīnai. Pagaidām gan pāragri spriest, vai būs atsaucība. Finanšu ministrija budžeta grozījumu iespējas vēl šajā gadā vērtē skeptiski. Arī premjers iepriekš norādīja, ka vēl nevar pateikt, vai papildu nauda būs.
