Vienu daļu no tām ir gatava pārņemt Rēzeknes novada pašvaldība savā īpašumā, taču otru Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd nodod Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, un ēkas ir plānots pārdot. Vietējie iedzīvotāji vēlas, lai ēkas nestāvētu tukšas un labākā variantā lai tajās tiktu izveidots uzņēmums vai ražotne, kurā vietējiem iedzīvotājiem būtu iespēja strādāt.
Rēzeknes novada Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs izrāda nu jau slēgtās Lūznavas profesionālās skolas ēkas.
Skolas komplekss, kur agrāk mācījās automehāniķi, apdares darbu un ēdināšanas speciālisti, aizņem teju pusi no visa Lūznavas ciema, tās ir vairākas piecstāvu ēkas, garāžas, darbnīcas, angāri, sporta komplekss. Daļu no ēkām savā īpašumā ir gatava pārņemt Rēzeknes novada pašvaldība.
“Pašvaldībai jau ir nodota apsaimniekošanai un lietošanai šī ēka, mehāniskās darbnīcas, angārs, tur tālāk kokapstrādes darbnīca, aiz bērnudārza smēde,” - rāda Vladimirs Špeļs.
Savukārt lielajam mācību korpusam un dienesta viesnīcai šobrīd nav skaidra turpmākā apsaimniekošana. Lūznavas slēgtā skola iepriekš bija Rēzeknes Tehnikuma filiāle, šobrīd šī mācību infrastruktūra Lūznavā vairs nav nepieciešama, sarunā norāda tehnikuma direktore Benita Virbule: “Lūznavas komplekss mums nav vajadzīgs, ministriju līmenī tas jautājums ir skatīts, un ministrijas vienojas, vai būs ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'', vai kā citādi. - Bet jums nav nepieciešams? - Nē”.
Turpinādams Lūznavas skolas kompleksa izrādīšanu, pagasta pārvaldes vadītājs ieved arī mehāniskajās darbnīcās, kur joprojām atrodas iekārtas: “Šeit visas iekārtas kā stāvēja, tā stāv. Tās ir jaunas iekārtas, kas atvestas no Norvēģijas: frēze, virpa.''
Uzrunātie vietējie iedzīvotāji neslēpj - ir sāpīgi noraudzīties uz visu pamesto skolas ēku kompleksu.
Rēzeknes novada pašvaldības no kompleksa savā pārvaldījumā pārņems vien daļu no ēkām, tostarp ciemam nepieciešamo katlumāju. Pašvaldība gan nav gatava pārņemt arī lielo mācību korpusu un dienesta viesnīcu, turpina pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs:
''Šo ēku ikdienas uzturēšana pat dīkstāvē ir dārgs process, jo pēc mūsu aplēsēm tikai apkures nodrošināšana dežūrrežīmā, lai šīs ēkas kaut kādā režīmā netiek bojātas, vienā apkures sezonā var izmaksāt 50-60 tūkstoš eiro. Šobrīd nav iespēju uzreiz dabūt noslodzi šīm ēkām, protams, pašvaldība nevar uzņemties atbildību par īpašuma uzturēšanu”.
Lai arī tikai pirms dažiem gadiem Lūznavas profesionālās skolas ēku infrastruktūra tika sakārtota, ieguldot tajā vairāk kā miljonu eiro, to slēdza.
Šobrīd gan sakārtotā infrastruktūra rada reālāku iespēja ēkām atrast jaunu saimnieku, spriež Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs:“Paldies Dievam tās ēkas, visa infrastruktūra, vizuāli izskatās ideālā stāvoklī, jo pēdējos gados valsts budžets ir ieguldījis ļoti lielus līdzekļus, lai šīs ēkas nosiltinātu, lai sakārtotu visu, kas vajadzīgs ar apkuri, ar elektroinstalāciju, ventilāciju, tas viss ir izdarīts.”
Pagaidām gan reāls investors ar interesi ēkas izmantot pašvaldībā nav vērsies.
“Ir bijusi interese paskatīties un pavērtēt, cik tas varētu izmaksāt tai dienesta viesnīcā, kur pirmajā stāvā bija arī ēdināšanas komplekss; to varētu pārveidot par kaut kādām naktsmītnēm, vai tas būtu motelis, tas jāskatās pēc investoru interesēm. Bet diemžēl šie cilvēki ir teikuši, ka ieguldījums pārāk liels un ir sezonalitāte šo pakalpojumu pieprasījumam, lai viņi ietu uz šādu risku”.
Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs no neoficiālas informācijas dzirdējis, ka kāds uzņēmējs no Vācijas interesējies par Lūznavas skolas ēkām, ir plānojis braukt arī skatīties. Ēkas brauca skatīties arī pārstāvji no Valsts zemes dienesta, lai vērtētu, vai tur varētu tikt izvietots zemes dienesta arhīvs; secinājums - būve neizturēs smago papīru svaru. Šobrīd rit darbs, lai daļu ēku nodotu ''Valsts nekustamo īpašumu'' pārziņā, kas tālāk lems par to likteni.
