Dienas ziņas

Beļģu zemnieks nejauši pārbīda robežu ar Franciju

Dienas ziņas

Saeima nosoda osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu

Daudzdzīvokļu ēkas apsaimniekot paši izvēlas pamazām

Skrundas pusē daudzdzīvokļu ēkas apsaimniekot paši izvēlas pamazām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

“Tā ir iespēja vairāk līdzekļu atvēlēt daudzdzīvokļu ēkas uzturēšanā un apkārtnes labiekārtošanā, kā arī nepārmaksāt par pakalpojumiem,” tā atzīst tie dzīvokļu īpašnieki, kuri, izveidojot biedrības, paši uzņēmušies ēkas apsaimniekošanu. Skrundas novadā dzīvokļu īpašnieku biedrībām ir dažāda pieredze – mērāma gan vairāk nekā 10 gadu, gan viena mēneša garumā.

Šāds apsaimniekošanas veids nepieaug strauji, jo nepieciešama visu ēkas iedzīvotāju atbildība un iesaistīšanās.

Skrundas pagasta Cieceres ielas 9. namā ir 8 dzīvokļi. Iedzīvotāju neapmierinātība ar mājas apsaimniekotāja “Skrundas komunālās saimniecības” izcenojumiem un paveikto darbu kvalitāti tikai pieauga, tāpēc pirms mēneša nolemts dibināt biedrību un rūpes par ēkas apsaimniekošanu uzņemties pašiem iedzīvotājiem.

Viņi atzīst – daudzus darbus varam paveikt paši, sarežģītākus uzdevumus uzticēs speciālistiem.

“Būs lētāka dzīve, jo tā nauda, ko maksājam “Komunālajai saimniecībai” kā pārvaldīšanas izdevumus, tā paliks mājai, šos darbus mēs veicam sabiedriskā kārtā, līdz ar to tā nauda tiks ielikta mājai, pagaidām svarīgākais ir jumts,” stāstīja biedrības “Ciecere 9” pārstāve Linda Ozolniece.

“Mēs strādājam uz likuma pamata, mums jānodrošina obligāti veicamas pārvaldīšanas darbības, jābūt plānam. Ja pildām visus tos punktus kā zāles pļaušana, sētnieks, kāpņu telpas  tīrīšana utt, sanāk dārgi. Cilvēki izvēlas šos pakalpojumus pārvaldīt paši, viņi var noteikt, kā un ko ēkai darīt,” atzina “Skrundas komunālās saimniecības” nekustamo īpašumu pārvaldnieks Aivis Vītols.

Šobrīd “Skrundas komunālās saimniecības” pārziņā ir 92 ēkas novadā. Piecus daudzdzīvokļu namus apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības.

Biedrība “Dārza ielas saimniecība”, kura sāka apsaimniekošanu pirms pieciem gadiem, atzīst, ka izvēle ir attaisnojusies, jo te bijuši ļoti dārgi maksājumi par apkuri.

“Bija tādas iespējas un zināšanas, es ņēmu pirmais uz sevi un ieliku dzīvoklī gāzes apkuri, uztaisīju projektu. Pēc manis visi pārējie cilvēki. Tad cilvēki redzēja, ka tas dzīvoklis, kas maksāja 280 - 300, pārgāja uz 40 eiro,” stāstīja biedrības “Dārza ielas saimniecība” pārstāvis Jānis Caune.

Pašu saimniekošana nav šķērslis arī pamatīgu darbu veikšanai, kur nepieciešams lielāks finansējums. Piemēram, ēku siltināšana.

Biedrības gājušas dažādus ceļus, lai šo ieceri īstenotu – gan ņemot individuālus aizņēmumus, gan piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un uzsver – arī šai procesā, organizējot darbus pašiem, iznāk ietaupīt.

Tomēr visi uzrunātie dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji atzīst - ne katras ēkas iemītniekiem izdosies uzņemties apsaimniekošanu. Tā ir arī liela atbildība un slinkot vai ielaist parādus nedrīkst.   

“Cilvēkiem vajag apsaimniekot savas mājas? Es saku, ka jā, bet viegli nav. Jo viens, divi neko nevar izdarīt, jābūt visiem kopā,” sacīja biedrības “Divpadsmit kalēji” pārstāvis Aldis Balodis.

Lai arī ir daudz ieguvumu dzīvokļu īpašniekiem ēku apsaimniekojot pašiem, šādu veidu cilvēki izvēlas pamazām. Tā atzīst arī Kuldīgas novadā.

Ekonomikas ministrijā stāsta, ka statistikas, par cik daudz daudzdzīvokļu ēkām Latvijā rūpes uzņēmušies paši iedzīvotāji, nav, bet skaitam ir tendence pieaugt.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti