Valdības līdz šim piešķīrusi trīs miljonus eiro Izglītības ministrijas prasīto 36 miljonu vietā un arodbiedrība aprēķinājusi, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro ar šo naudu. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī rēķina arodbiedrība. Lai problēmu pārrunāt trešdien pedagogi tikās ar izglītības ministri Mārīti Seili.
Tikšanās laikā LIZDA pārstāvji norādīja, ka viņus neapmierina budžeta pieņemšanas process, jo prasība ieviest izglītības sistēmā jaunu pedagogu atalgojuma modeli arvien tiek uzturēta, turpretī līdzekļi tam nav iedalīti.
Arodbiedrības sēde vēl turpinās, lai spriestu par to, kā izdarīt intensīvu spiedienu uz valdību, lai līdzekļi tiktu piešķirti. Taču arodbiedrības vadītāja jau norādīja, ka plānots rīkot brīdinājuma streiku līdz šī gada beigām, pārtraucot mācības uz pāris stundām vai pat uz pusdienu, ja nekas budžeta kontekstā nemainīsies līdz 10. decembrim, kad budžetu nodod diskusijām Saeimā.
Streika galvenās prasības ir tās pašas, par kurām pedagogi runā nemitīgi, - apmaksāt visas neapmaksātās darba stundas un pienākumus, kas ir vismaz 18 stundas nedēļā.
Mikiško norādīja – ja nākamā gada budžeta naudu nepiešķirs, nākamā iespēja palielināt skolotāju algas labākajā gadījumā būs tikai 2016.gada 1.septembrī.
Viņa arī atgādināja, ka pirms vēlēšanām astoņas partijas parakstīja memorandu, ka piekrīt pakāpeniskajai skolotāju algu palielināšanai, bet tagad ir iedoti vien trīs miljoni, ar kuriem pietiktu, lai palielinātu algu katram skolotājam par aptuveni 50 eirocentiem.
Viņa pieļāva, ka pēc brīdinājuma streika varētu pat sekot ģenerālstreiks. Par to gan trešdien vēl lems LIZDA valde.
Tikšanās laikā trešdien gan LIZDA, gan Seile atzina, ka jauna algu modeļa aprobācija obligāti jāturpina, lai noskaidrotu, kādus darbus un cik daudz veic skolotāji. Arodbiedrība ar ministriju vienojās, ka veidos arī darba grupu, lai risinātu šos jautājumus, bet pašlaik skaidru risinājumu jeb to, kur gūt līdzekļus, izglītības ministre Mārīte Seile nevarēja nosaukt.
Ministre atzina, ka ar patlaban piešķirto naudu modeli ieviest nav iespējams un arī tik ļoti nepieciešamo jaunu pedagogu ienākšanu izglītības sistēmā, zemais atalgojums nekādi neveicina.
Viņa atzina, ka, stājoties amatā, apzinājās, ka situācija nav un nebūs vienkārša, tomēr nolēma, ka katrā brīdī darīs labāko iespējamo, un šajā brīdī, kamēr budžets vēl nav gatavs, labākais ir skaidrot valdībai un sabiedrībai papildus finansējuma nepieciešamību.
Viņa arī solīja paralēli turpināt strādāt pie jaunā atalgojuma modeļa un atjaunot aktīvu diskusiju pie skolu tīkla optimizēšana.
Jau ziņots, ka šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.
Arodbiedrība vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām ar astoņām lielākajām partijām – „Vienotība”, „Zaļo un zemnieku savienība”, „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, „Saskaņa”, „Latvijas Reģionu Apvienība”, „No sirds Latvijai” – noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā 7 tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
