Tiesāšanās kā princips
Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš saka, ka skola tiesā cīnīsies, lai pierādītu, ka pieklājība ir augstāka par nekaunību.
„Tas ir ne tikai principu jautājums, bet tas ir jautājums, ko skolotāja un skolēna attiecībās drīkst un ko nedrīkst atļauties,” uzsver skolas direktors Juris Liepiņš.
Lai arī direktoram adresētā paskaidrojumā puisis atzina, ka lietojis vārdu „kuce”, tomēr tajā nav skaidri pateikts, ka tas veltīts tieši skolotājai. Direktors min, ka tas bija pamats, kāpēc sākusies šāda lavierēšana. Puiša tēvs tiesai norādīja, ka zēns mācību stundas laikā bija aizdomājies par savu suni - mazo, mīļo kucīti, kas viņu gaida mājās.
Tieši kādi argumenti parādījās tiesas spriedumā, neviens no iesaistītajiem nav tiesīgs izpaust. Tiesas sēde bija slēgta, lai aizsargātu iesniedzēja personīgo dzīvi. Turklāt process vēl nav noslēdzies, jo skola iesniegusi apelācijas sūdzību.
„Šajā mirklī mēs vienkārši neredzam citu iespēju. Es negribu teikt, ka tiesas lēmums šokēja, jo sabiedrība jau lamāšanos uztver gandrīz vai kā normu, bet mēs cerējām, ka viņi ieklausīsies arī tajos komentāros, kas bija masu saziņas līdzekļos. Bet tiesas argumenti pamatā balstījās uz to, ka mēs neesam pārliecinājuši, ka vārds „kuce” tika izteikts attiecībā pret skolotāju, jo viņš nav bijis ar seju pagriezies un tas nav bijis tam domāts, un tā tālāk. Man tas liekas vienkārši nožēlojami,” saka Liepiņš.
Skolas advokāte Ingmara Bergmane uzsver, ka, pamatojoties uz skolas nolikumu, direktoram ir tiesības vienpersoniski izdot rīkojumu par skolēna izslēgšanu. „Tiesību akti pieļauj skolēnu atskaitīt no skolas, ja citi ietekmēšanas līdzekļi nav devuši vēlamo rezultātu vai skolēns rupji pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus,” saka Bergmane.
Izglītības likums nosaka, ka skolēnam jāievēro skolas iekšējās kārtības noteikumi. Viņš nedrīkst izturēties pret citiem ar emocionālu vai fizisku vardarbību. Izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību, bet šīs tiesības nevar izmantot pretēji citu interesēm. Svarīgi ir arī tas, ka citas pedagoģiskās metodes līdz šim nav devušas rezultātus. „Skolai ir tiesības sākotnēji uzaicināt skolēnu uz pārrunām kopā ar vecākiem vai bez, lūgt viņam laboties, pieprasīt paskaidrojumus un tamlīdzīgi, kas arī tiek fiksēts skolas dokumentos,” norāda Bergmane.
Puisim ne pirmo reizi bijušas uzvedības problēmas
Skolotājas apsaukāšana nebija pirmais puiša pārkāpums skolā, tomēr dokumenti to nepierāda. Direktors jaunietim nav uzrakstījis oficiālu rājienu vai brīdinājumu, tāpēc sanāk, ka šis ir pirmais pārkāpums. „Tas bija pēdējais piliens visu to pasākumu virtenei,” atzīst direktors.
Lai risinātu iepriekšējos konfliktus, puiša vecāki uz skolu ir saukti vairākkārt. Liepiņš atceras kādu nopietnu gadījumu.
„Tur bija tā, ka, puisis alojoties, meta no 4. stāva loga pa pieturā stāvošajiem un trāpīja vienai sievietei pa krūtīm, un nodarīja miesas bojājumus viņai. Bija zilums un ārstniecības iestāde, un tā tālāk. Tas viss bija izrunāts un atrisināts, bet, kā redzams, man nav taisnība,” saka Liepiņš.
Vecāki atmaksāja cietušās ārstēšanās izdevumus un puisis viņai atvainojās. Direktors uzskata, ja pāridarītājs ir sapratis savu vainu, dokumentu rakstīšana ir lieka formalitāte.
Izglītības speciālisti: Puisis nav guvis nekādu mācību
Ar šādām metodēm būtu līdzēts arī skolotājas apsaukāšanas gadījumā, tā domā Latvijas Vecāku apvienības „VISI” Rīgas pilsētas koordinatore Aira Rika. „Es arī esmu skolas pusē, tikai ar citām metodēm,” norāda Rika.
Viņa uzskata, ka nepareizi rīkojušies gan vecāki, gan direktors. „Mums Latvijā ir tendence, ka direktori ļoti vienkārši risina problēmas ar bērniem - kas nav ērti vai kavē, izslēdzot viņus no skolas. Tas jau nav risinājums,” pauž Rika.
Tagad izveidojusies situācija, kurā katrs rāda savas varas pozīcijas, bet nekāda audzināšana nenotiek un neviens nejautā, ko domā pats jaunietis. „Kādas mācības viņš guvis no šīs situācijas? Es domāju, ka nekādas. Tētis ādu paglāba, es turpinu uzvesties tāpat. Tiesa lemj pēc dokumentiem, tur nav nekādu emociju,” situāciju analizē Rika.
Līdzīgi domā arī Linda Beķere, izglītības programmas „Iespējamā misija” Mācību programmas projektu vadītāja. „„Iespējamā Misija”, savās mācībās sagatavojot skolotājas, vairāk strādā preventīvi pie tā, lai skolotāji būtu gatavi veidot klasē vidi, kurā pēc iespējas ir izslēgta iespējamība, ka veidotos konflikti. Jau no pirmās dienas ļoti rūpīgi ir jāiepazīst klase, skolēni, ar kuriem ir jāstrādā,” norāda Beķere.
Bažījas par atkārtotu rupjību pret skolotājiem
Par disciplīnas problēmām Rīgas 49. vidusskolā ir dzirdēts, atzīst vecāku padomes pārstāvis Raimonds Bergmanis, taču neuzskata tās par pamatotām. Tomēr konkurss uz 1. klasi ir liels. Tieši Vecāku padome ir nolēmusi segt tiesāšanās izdevumus no Vecāku atbalsta fonda līdzekļiem.
„Skolai ir jāaizstāv sevi pret šādām lietām, un, ja mēs kaut kādā veidā varam cīnīties pret šādu netaisnību, tad tam ir jāizmanto arī šie līdzekļi,” saka Bergmanis.
Pirmās tiesas instances lēmums vecākus, protams, nepatīkami pārsteidza. „Man ir tiešām liels uztraukums par to, ka šis precedents atraisīs citus. Tā jau nav viegli mūsdienās strādāt par pedagogu. Un tad mēs atkal brīnāmies, ka cilvēki neiet strādāt par skolotājiem,” norāda vecāku pārstāvis.
Ņemot vērā tiesu noslodzi Rīgā, advokāte Ingmara Bergmane pieļauj, ka process varētu ilgt līdz pat pieciem gadiem. Kā sarunā norādīja skolas direktors - mums tas neko būtiski vairs nemaina, tikai jāizdod vairāk naudas. „Skolai 16, 17 gadus veci jaunieši - vai jau pieauguši vīrieši - nav jāmāca elementārā pieklājībā,” strikts ir Liepiņš.
Ar puiša tēvu Latvijas Radio neizdevās sazināties.
