Rādītāji aizvadītajā nedēļā, salīdzinot ar laiku pirms divām nedēļām, auguši par vienu procentpunktu, taču, vērtējot datus, jāņem vērā vēl arī citi aspekti. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja skaidroja, ka pagājušajā nedēļā par procentpunktu pieaudzis veikto testu skaits, kā arī par procentpunktu pieaudzis ar izglītības iestādēm saistīto gadījumu skaits no visiem Covid-19 pozitīvajiem gadījumiem.
"Ja konkrētāk pa skaitļiem skatāmies, tad aizvadītajā nedēļā kopā testi, kas tika veikti saistībā ar izglītības iestāžu skrīningu, ir 23%, bet no visiem kopējiem pozitīvajiem gadījumiem 10% bija saistīti tieši ar izglītības iestādēs veiktajiem skrīningiem," informēja Arāja.
40% pozitīvo gadījumu skolēnu skrīninga rezultātā atklāti sešu līdz deviņu gadu vecuma grupā, 35% – 10 līdz 14 gadu vecuma grupā un 25% – no 15 līdz 19 gadu vecumam.
Skolas darot visu iespējamo
Skrīninga rezultātā tiek atklāti aptuveni 34% no visiem pozitīvajiem gadījumiem jauniešu vidū. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns gan sīki nekomentēja saslimstības rādītājus, taču pauda pārliecību, ka skolas dara visu iespējamo, lai izvairītos no slimības pārneses, proti, tiek ievēroti visi nosacījumi, vēdinātas telpas, ievērota higiēna, taču tas, ko skolas nevar ietekmēt, ir skolēnu un ģimeņu brīvā laika pavadīšana. Kalvāns domā – visbiežāk skolās vien konstatē ārpus skolas iegūtus gadījumus.
"Vecākiem ļoti ir jāizsver jebkāda veida saviesīgās aktivitātes, publiskas izklaides, ceļošanas, izklaides, kas saistītas ar atpūtu. Es saprotu, ka cilvēkiem gribas atslēgties un restartēties. Nāk arī svētku laiks, tāpēc valdība ir tāda bažīga. Un tas tomēr būtu jāpiebremzē," viņš sacīja.
Kalvāns gan nenoliedza, ka it visur, arī skolās, var redzēt, ka jauniešu vidū iestājies liels nogurums, un sejas masku vilkšanai un higiēnai vairs tik liela uzmanība pievērsta netiek.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga atgādināja, ka skolās šobrīd strādā cilvēki ar Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikātiem, tāpēc no šāda aspekta skolas uzskatāmas par drošu vidu. Tāpat tiek ievērotas epidemioloģiskās prasības.
Viņas ieskatā, kādi ierobežojumi skolām būtu pieļaujami vien ārkārtējos gadījumos.
"Kombinētām vai attālinātām mācībām mēs drīzāk sliektos teikt "nē". Ja tiešām epidemioloģiskā situācija sasniedz kādu skaitu klasē, tad ir šīs attālinātās mācības, bet mums būtu jāatgriežas maksimāli ātri pie klātienes mācībām visās izglītības pakāpēs un jomās, un mēs nevaram kā valsts atļauties vēl kaut nedēļu attālināti mācīties," viņa teica.
Vanaga uzsvēra, ka arvien vairāk ir saprotams – vismaz tuvākajā laikā vīruss nekur nepazudīs un tādēļ kā skolām, tā arī katram pedagogam, skolēnam un viņa vecākiem ir jāmācās pielāgoties un sadzīvot ar vīrusu.
