Skolās plāno ieviest piekto izvēles centralizēto eksāmenu - fizikā vai ķīmijā

Valdība otrdien, apstiprinot izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam, atbalstīja arī izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikumu ieviest piekto izvēles centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā, informēja ministrija.

Paredzēts, ka, sākot ar nākamo, 2015./2016.mācību gadu, skolēniem, beidzot vispārējās izglītības iestādi, būs jākārto pieci centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, eksāmens izvēles mācību priekšmetā un izvēles eksāmens ķīmijā vai fizikā.

"Protams, būtu aplami domāt, ka obligāto eksāmenu ieviešana ķīmijā vai fizikā pilnībā atrisinās tautsaimniecībā pastāvošās problēmas, īpaši attiecībā uz esošo un prognozējamo kvalificēta darbaspēka trūkumu ar dabaszinātnēm saistītajās nozarēs. Tāpēc problēmu jāturpina risināt kompleksi, nodrošinot kvalitatīvu izglītību dabaszinātņu skolotājus, radot arī apstākļus jaunu skolotāju ienākšanai skolās, kā arī nodrošinot pienācīgu materiāltehnisko bāzi skolās visā Latvijā. Nepieciešams arī popularizēt un veicināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm jau agrīnā vecuma," norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pagājušā gada nogalē valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto "Viedās specializācijas stratēģiju", kurā kā valsts attīstības specializācijas jomas ir noteiktas bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Tāpēc šo jomu speciālistu sagatavošanai ir nepieciešams stiprināt attiecīgo jomu apguvi vispārējā izglītībā, uzver izglītības un zinātnes ministrs.

"2012./2013.mācību gadā tikai 8% no augstskolās uzņemto studentu skaita bija izvēlējušies studēt dabaszinības un matemātiku, bet 16% - inženierzinātnes. Tikmēr Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tieši šajās profesijās būs straujākais pieprasījuma kāpums un piedāvājums tirgū to nespēs kompensēt. Turklāt jāņem vērā, ka šajās jomās ir arī izteikta speciālistu novecošana. Ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi savu attīstību var veidot ar mūsu pašu darba rokām, nevis ar ievestu darbaspēku, un ekonomika kopumā kļūst bagātāka, ir jābūt arī izmaiņām izglītības sistēmā. Obligāts eksāmens ķīmijā vai fizikā varbūt nenozīmē, ka mums būs vairāk inženieru vai ķīmiķu, bet mums noteikti būs vairāk vidusskolu beidzēju, kuru zināšanas šajās jomās būs labākas, un viņi, ja vien vēlēsies, varēs sevi attīstīt un pierādīt šajās jomās," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viens no skolēnu mācību sasniegumu mērījumiem 2014.-2020.gadam būs valsts diagnosticējošos pārbaudījumus 8., 9., 10. un 11. klasē – matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinībās. Šāda pieeja veidotu skolēnos izpratni par attiecīgo jomu, sekmējot mācību motivāciju.

"Ķīmija un fizika ir tautsaimniecībai svarīgas jomas, tāpēc pieņemtais lēmums ir solis pareizajā virzienā. Veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai būtu nepieciešams pievērst uzmanību skolēnu matemātikas zināšanu paaugstināšanai, kā arī veicināt interešu izglītību," uzskata Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt