Arvien biežāk, nespējot atrast savu otro pusīti Latvijā, Latvijas valstspiederīgie stājas laulībā ar citu valstu pilsoņiem. Diemžēl ne visas šīs laulības ir veiksmīgas, daļa no tām tiek šķirtas, un pārrobežu laulību šķiršana visbiežāk notiek, vadoties no Eiropas Savienības regulas noteikumiem.
Pirmdien, 21.martā, pārrobežu laulību juridiskās nianses īpašā seminārā skaidroja Tieslietu ministrijas speciālisti. Pats pārrobežu laulību jēdziens attiecināms ne tikai uz gadījumiem, kad Latvijas pilsonis stājies laulībā ar citu valstu pilsoņiem, skaidro Tieslietu ministrijas Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja Evita Drobiševska.
Par pārrobežu laulībām uzskata, kad kāds elements norāda uz dažādam valstīm – laulātie var arī abi būt no divām dažādām valstīm, un dzīvot trešajā valstī. Arī kad divi Latvijas pilsoņi emigrē uz citām ES valstīm un pēc laika vēlas šķirt laulību, tā ir pārrobežu laulības šķiršana.
Šādos gadījumos laulības šķiršanā jāņem vērā jau citi, nereti – sarežģītāki nosacījumi. Pēc Tieslietu ministrijas speciālistes teiktā, Eiropas Savienības dalībvalstis atzīst citās dalībvalstīs pieņemtos lēmumus par laulību šķiršanu. Attiecīgi starpvalstu līgumi Latvijai ir noslēgti arī ar daļu bijušo Padomju Savienības valstu, tostarp ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.
Savukārt citas valstis, piemēram, Turcija, Latvijas tiesas lēmumu par Turcijas un Latvijas valstspiederīgo laulības šķiršanu nebūt neatzīst automātiski. Gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgais, kas vēlas šķirt pārrobežu laulību, ir atgriezies Latvijā, to ir iespējams izdarīt arī bez otra laulātā klātbūtnes.
Ja nevar atrast otro laulāto atbildētāju, kas dzīvo ārzemēs, tiesa var laulību šķirt, arī viņam klāt neesot, ja viņu meklē, aicina, bet viņš neierodas, skaidroja Drobiševska.
Savukārt gadījumos, kad strīds ir ne tikai par laulības šķiršanu, bet arīdzan par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem, jārēķinās, ka tas, kuras valsts tiesai šāds strīds ir piekritīgs, ir atkarīgs no bērna dzīvesvietas.
Drobiševska piebilst, ka, piemēram, gadījumā, kad bērns pastāvīgi dzīvo Zviedrijā, arī jautājumu par saskarsmes tiesībām būtu jāizšķir Zviedrijas tiesai.
Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka ik gadu vairāki desmiti Latvijas valstspiederīgo bērnu ir pakļauti prettiesiskai aizvešanai no Latvijas vai, gluži pretēji, no pastāvīgās dzīvesvietas tiek atvesti uz Latviju.
Tieslietu ministrijas Bērnu lietu sadarbības nodaļas pārstāve Līva Upena stāsta, ka biežāki ir gadījumi, kad bērnu bez otra vecāka piekrišanas aizved no Latvijas, pārsvarā uz Lielbritāniju, tieši uz Angliju.
Arī šādos gadījumos vecākiem vai bērnu likumiskajiem aizbildņiem jārēķinās ar diezgan sarežģītām un laukietilpīgām procedūrām, lai bērnu atgūtu un vienotos par saskarsmes tiesībām.
