Jau ziņots, ka Latvijas nacionālais attīstības plāns paredz plašāk izmantot alternatīvos kurināmos veidus mājokļu apkurē.
Vēl pirms pāris gadiem viens no Kārsavas mikrorajoniem tika apkurināts ar malku un škidro kurināmo. Taču, izvērtējot blakus pilsētu pieredzi, tagad Kārsavā sekmīgi darbojas jau divi šķeldas apkures katli.
„Tas ir izdevīgākais kurināmais veids, ar ko kurināt mazās pilsētas (..),” stāsta SIA „Kārsavas Namsaimnieks” valdes loceklis Edgars Lipskis.
Pēdējā gada laikā Kārsavā ir būtiski uzlabota infrastruktūra. Novada zemnieki izkopj savus zemes īpašumus, un saražoto šķeldu piegādā Kārsavas katlu mājām. „Tuvākie zemnieki iegādājas zemes gabalus, iztīrot grāvjus, zarus, ziemā nodarbina strādniekus, gatavo šķeldu, piegādā ar traktortehniku 10 – 15 kilometru rādiusā ap Kārsavu,” saka Lipskis.
Ludzā bioenerģijas ražošana tiek izmantota jau 14 gadus, un ražošanas speciālisti norāda, ka šķeldas izmantošana ir izdevīgākais variants Latgales pilsētām. Taču izmantojot dabas resursus jāapzina riski. „Tā ir mūsu pašu enerģija, kāpēc to neizmantot mums pašiem (..),” nostāju skaidro SIA „Ludzas bioenerģija” valdes loceklis Leonīds Kaķītis.
Pērnajā gadā Ludzas daudzdzīvokļu namos bija vērojams viens no lētākajiem apkures tarifiem no visām Latvijas pilsētām. Par megavatstundu ludzāniešiem bija jāmaksā 46,06 eiro. Tāpēc Ludzas bioenerģijas speciālisti uzstāj uz tālāko investēšanu šķeldas kaltu māju būvniecībā. „Izmantot vietējo ir izdevīgāk – vēl ar valsts mežiem ir problēma, jo tur nokritušo koku nedrīkst aiztikt. Šis jautājums pat juridiski nav atrisināts, bet katrā ziņā koksnes mums pietiek,” klāsta Kaķītis.
Rēzeknes augstskolas rīkotajā seminārā “Ilgstspējīga bioenerģija” kā lauku reģionu attīstības virzītājs Latgalē” topošos inženierus uzrunāja vadošie speciālisti no Latgales un Vācijas, kuri dalījās ar savu pieredzi bioenerģijas ražošanā un iespējamām perspektīvām nākotnē. „Jebkurā veida reģionālajiem novadiem ir labi, jo sfēra dara daudz labas lietas. No pirmā skata liekas daudz investīciju, bet resursu izmantošana ir vietējā, nauda paliek pie sevis, darbinieki, speciālisti, infrastruktūra būves [viss vietējais] - viennozīmīgi tas attīsta,” uzsver Kārsavas pašvaldības pārstāvis Juris Vorkals.
Arī Rēzeknes augstskola sekmīgi darbojas jaunā šķeldas katlumāja. Kā norāda Rēzeknes augstskolas izpilddirektors Andris Skredeļs, ja izmanto šķeldu apkurei, tad izmaksas samazinās aptuveni uz pusi, un apkārtējā vide cieš mazāk.
„Manā skatījumā tas nav normāli. Centrālajai apkurei jābūt lētākai nekā šobrīd tā tiek piedāvāta. Tātad, kaut kas, kaut kur nav kārtībā,” prāto Skredeļs. „Tas viss jāanalizē kontekstā ar pieejamo kurināmo. Ja mēs turpināsim ražot granulas un ar kuģi sūtīt prom, tad diez vai mēs visi varēsim pāriet uz šķeldas apkuri (..) Tas ir dziļi diskutējams jautājums,” norāda Skredeļs.
Latgales reģionā ir liels ekonomiskais potenciāls mežsaimniecības un lauksaimniecības produkcijas izmantošanu enerģētikā, tomēr speciālisti uzsver, tā rezerves nav bezgalīgas. Tāpēc daudzas mazās pašvaldības joprojām izmantot kombinēto enerģijas piegādes iespējas.
