Dienas ziņas

Latvijā nogādā ASV helikopterus «Blackhawk»

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atkopties pēc ugunsgrēka palīdzēja uzkrājums

Siguldas daudzdzīvokļu mājai pēc ugunsgrēka atkopties palīdz uzkrājums

Izceļoties ugunsgrēkam augšējā stāva dzīvoklī, pērn oktobrī Siguldā daudzdzīvokļu mājai nodega jumts. Bojāta tika arī apkures sistēma, bet visai īsā laikā visu izdevās atjaunot. Māju apsaimnieko iedzīvotāji paši, un pēc piedzīvotā kooperatīva vadītāja secina - atkopties pēc ugunsnelaimes palīdzēja no apsaimniekošanas naudas veidotais uzkrājums.

Vēl gan, kad iestāsies siltāks laiks, darbi turpināsies, jāsiltina bēniņi. Arī Siguldas novada pašvaldībā vērtē, ka šis ir gadījums, no kā mācīties, ka drošības spilvenam ir jābūt.  

Tāpat kā daudzas citas mājas arī ugunsgrēkā cietusī celta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, elektroapgādes sistēma novecojusi un vien dažos dzīvokļos nomainīta. Pārslodze vecajos elektrības vados arī bija iemesls ugunsnelaimei augšējā stāva dzīvoklī, no kā aizdegās arī jumts, un stiprā vējā liesmas to pārņēma gandrīz līdz mājas otram galam. Šajā mājā apkures sistēma atrodas bēniņos. Arī tā visa sadega un bija jāmaina.

“Ir jaunas caurules ar siltinājumu, tas viss bija jānomaina. Arī ventilācijas skursteņi bija apdeguši, kopā ar jumtu tie apvilkti tagad ar skārdu. Tie mums bija jauni, tikai pirms pāris gadiem pārbūvēti. Te viss apsvila, arī elektrības te vēl nav,” stāsta mājas apsaimniekotāja Maija Dubaņēviča.

Remontdarbu izmaksas bija 53 000 eiro. No tiem 26 000 piešķīra Siguldas novada dome, pārējā summa ir iedzīvotāju mājas apsaimniekošanas nauda, no kuras tika arī veidots uzkrājums jumta remontam. To gan bija plānots veikt vēlāk, bet ugunsnelaime procesu pasteidzināja.

Mājas apsaimniekotāja piebilst, tā ir laime nelaimē, ka uzkrājums vispār bija. Ja atjaunošanas darbiem būtu bijis jāņem kredīts, tad tik negaidītas izmaksas iedzīvotājiem būtu liels slogs, jo jumtam nauda krāta pamazām.

“Cik iespējams, tad tiešām nauda ir jākrāj un, ja ir tās apsaimniekošanas maksas, šur tur dzirdu, ka ir ļoti mazas, bet ar tām nevar neko paveikt,” spriež Maija Dubaņēviča.

Šobrīd Siguldas novadā saimnieki paši sev, iedzīvotājiem apvienojoties biedrībās vai kooperatīvos, ir aptuveni piektā vai sestā daļa daudzdzīvokļu māju. Pašvaldībai gan nav precīzu datu par katras uzkrājumiem, arī par tām, ko apsaimnieko kādas firmas vai uzņēmumi, bet nav noslēpums, ka problēmas ir, un iedzīvotājiem tomēr vajadzētu vairāk nodrošināties, arī šādām ārkārtas situācijām.

“Nevis tikai - es katrs savā dzīvoklī sēžu un man neinteresē, kas notiek pirmajā stāvā, un pagrabs nav jātaisa, jo nedzīvo pirmajā stāvā, vai nav jātaisa jumts, tāpēc, ka nedzīvo pēdējā stāvā, bet domāt saimnieciski un veidot uzkrājumu,” norādīja Siguldas novada domes Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga.

Tā kā arī pašvaldībai sniegtais atbalsts vairāk nekā 26 000 eiro apmērā ir liela summa, valstij lūgta kompensācija. Nesen tā arī piešķirta 50% apmērā. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti