Panorāma

Par bezdarbību bijušajai policistei draud trīs gadi cietumā

Panorāma

Panorāma

Sešas Saeimā netikušās partijas tiks pie valsts finansējuma

Sešas Saeimā neievēlētās partijas tiks pie valsts finansējuma

14. Saeimas vēlēšanās divu procentu barjeru pārvarējuši kopumā 13 saraksti. Tostarp seši, kas Saeimā nav iekļuvuši. Tieši divu procentu barjera ir tas slieksnis, no kura partijām sāk izmaksāt valsts budžeta finansējumu.

Partijām valsts finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo gadu pēc vēlēšanām. Politisko organizāciju finansēšanas likums pašreiz spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka partijām, kuras pārsniegušas 2% robežu Saeimas vēlēšanās, ik gadu tiek izmaksāti 4,5 eiro par vienu balsi.

Tomēr jau 1. novembrī spēkā stāsies likuma grozījumi, kas šo kārtību mainīs. Turpmāk piešķiramais finansējums tiks pakārtots valstī noteiktajai minimālajai algai. Ja minimālā alga no nākamā gada nepieaugs, paliekot 500 eiro, partiju finansējums no valsts budžeta 2023. gadā varētu izskatīties šādi:

  • uzreiz aiz 5% "strīpas" palikušie "Attīstībai/Par!" – 204 500 eiro,
  • "Saskaņa" – 197 700 eiro,
  • partija "Katram un katrai" – 151 100 eiro,
  • Latvijas Krievu savienība – 149 400 eiro,
  • "Suverēnā vara" – 133 200 eiro,
  • "Konservatīvie" – 127 200 eiro.

Valsts finansējumu saņems arī septiņas parlamentā ievēlētās partijas.

Valsts budžeta finansējumu partijas drīkst izmantot savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tostarp biroja un darbinieku uzturēšanai, semināru, kongresu vai konferenču organizēšanai, kā arī komunikācijai ar sabiedrību, tai skaitā politiskai aģitācijai.

Visas četras partijas, kuru pārstāvji LTV atsaucās uz sarunu par šo tēmu, norādīja, ka viņu politiskie spēki pēc 14. Saeimas vēlēšanām plinti krūmos nemetīs, lai gan nav tikuši ievēlēti. Plānots turpināt darbu, tostarp izmantojot valsts finansējumu.

Pagaidām par detalizētiem tēriņiem partiju pārstāvji vēl nebija gatavi runāt, tomēr tiek ieskicēti aptuvenie virzieni.

"Finansējums viennozīmīgi tiks novirzīts gan biroja uzturēšanai, gan arī attiecīgi jau komunikācijai ar sabiedrību," sacīja "Katram un katrai" valdes locekle Solvita Zvidriņa.

"Es domāju, ka finansējumam nav nozīmes. Nozīme ir partijas darbiem un pareizam profilam. Līdz ar to, ja arī būs kāds finansējums, mēs par to esam pateicīgi un to var izmantot partijas biroja uzturēšanai un tamlīdzīgiem nelieliem darbiņiem," sacīja "Konservatīvie" valdes loceklis Tālis Linkaits.

"Mums noteikti vajadzēs biroju, pieejamu telpu. Laikam, ciktāl es saprotu, ir liela varbūtība, ka tas atradīsies Rīgā, nevis kādā citā pilsētā vai novadā. Tas maksās naudu," sacīja "Saskaņas" valdes loceklis Igors Pimenovs.

"Es varu tikai sapņot, lai pēc iespējas vairāk šo naudu tērētu komunikācijai ar vēlētājiem. Cik mēs sapratām, tagad ir vajadzīgs psiholoģisks atbalsts cilvēkiem, kuri balsoja un varbūt nebalsoja par mums. Bet personīgie kontakti, kā to uzturēt, ar sociālo tīklu palīdzību vai tiekoties ar cilvēkiem. Tas ir ļoti nopietns jautājums," pauda Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Vienlaikus Latvijas Krievu savienības pārstāvis atzīmēja, ka partija pagaidām valsts finansējumu saņemt nevar, jo tai neļauj atvērt kontu naudas saņemšanai kādā no Latvijas bankām.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055

Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti