Statistika ir nepielūdzama, ik gadu uz dzelzceļa iet bojā daudz cilvēku. Citi izvēlas šādā veidā izdarīt pašnāvību, citi mirst savas pārdrošības un neuzmanības dēļ. Pērn uz sliedēm gājuši bojā 19 cilvēki.
„Ja mēs, pienākot pie dzelzceļa, paskatīsimies pa kreisi un pa labi, izvērtēsim, ko mēs redzam, ko mēs dzirdam, tad varam droši šķērsot dzelzceļu un negadījumam nebūtu jābūt,” saka VAS „Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.
Psihologs Ivars Austers norāda, ka ir tikai cilvēciski, ka arī tāda paaugstināta riska objekta tuvumā kā dzelzceļš, cilvēki pieņem ātru, nepārdomātu lēmumu. „Ja tagad cilvēks, kuram jātiek pāri dzelzceļam, ir 200 metru attālumā no tā un viņam prasītu - tu iesi pāri, viņš teiks nē. Bet, kad pienāk klāt un saprot, ka es taču kavēju vai otrā pusē ir mans draugs, un man ir pēkšņi ienācis prāta, ka jāiet uz veikalu, tad tajā brīdī es esmu emociju varā un es aizmirstu par racionālo un vēso spiedumu,” norāda Austers.
„Pēdējos gados Latvijā palielinās gados vecāku cilvēku skaits, kas cieš negadījumos uz sliedēm. Tādēļ šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta senioru izglītošanai par drošību sliežu tuvumā. Seniori laipni aicināti šo piektdien uz Dzelzceļa vēstures muzeju, kur Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķi veiks bezmaksas dzirdes un redzes pārbaudes,” viņš stāsta.
„Pēc 50 - 60 gadiem būtu ļoti labi apmeklēt acu ārstu un pārbaudīt redzi vismaz reizi gadā, lai novērstu tādas slimības, kas sākumā neizpaužas,” stāsta Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska. „Piemēram, glaukoma, tīklenes distrofija. Ir iespējams šīs slimības atklāt tad, kad simptomu nav, savlaicīgi sākt ārstēt un tādējādi ļaut cilvēkam redzēt visu atlikušo dzīvi,” norāda Laganovska.
Ārsti norāda, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, redze un dzirde sāk vājināties, tādēļ senioriem gadās pārvērtēt savas spējas gan dzelzceļa tuvumā, gan citās vietās.
''Latvijas dzelzceļā'' atzīst, kamēr katru gadu kaut viens cilvēks ies bojā uz sliedēm, tā būs problēma, kas jārisina, gan uzlabojot infrastruktūru, gan izglītojot sabiedrību par drošības jautājumiem.
