Sēlijas reģionālās atdzimšanas pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un šajā laikā ir sperts plats solis sēļu pašapziņas celšanā. Kā apliecinājums tam ir biedrības “Trejdeviņi pūri” dalībnieces, kuras šodien kongresa dalībniekus sagaidīja ar pašu rokām darinātā Augšzemes tautas tērpā.
“Savā ziņā arī patriote sirdī, un gribas saglabāt kādu daļu no tautas mantojuma, un šajā gadījumā arī ielikt kaut kādu daļiņu no sevis, jo tas nav autentisks atdarinājums,” sacīja biedrības “Trejdeviņi pūri” dalībniece Vineta Dzērveniece.
Par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu rūpējas arī amatnieki, kas aizvien vairāk pārņem sentēvu pieredzi, tomēr ne mazāk svarīga ir Sēlijas saimnieciskā attīstība. Jau kopš padomju gadiem Sēlijas teritorijā esot ieguldīts mazāk nekā citviet Latvijā.
“Mums ir sliktāks ceļu tīkls, mums šeit nav izveidotas valsts iestādes, ir apturēta pasažieru kustība pa dzelzceļu Krustpils – Jelgava. Un mēs redzam, ka notiek regress zināmā mērā, tāpēc mēs gribētu prasīt, lai mums tāpat kā Latgalei arī būtu kaut kādi instrumenti Sēlijas attīstībai,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Kongresā tika apspriests arī jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu tīklu Sēlijā un izglītības iestāžu centralizāciju. Kā uzsvēra Sēlijas asociācijas goda prezidents Jānis Stradiņš, reģionā ir divas pamatproblēmas, un, tikai tās atrisinot, var cerēt uz novada attīstību: “Izglītības uzturēšana un kultūrvēsturiskās identitātes uzturēšana ir tas galvenais uzdevums, un kamēr, piemēram, Jaunjelgavas skola var pastāvēt, tikmēr tai ir jāpastāv.”
Pieņemtajā rezolūcijā kongresa dalībnieki aicināja izveidot mājokļu atbalsta programmu lauku apdzīvotības veicināšanai un Sēlijas plānošanas reģionu, ar kura palīdzību būtu iespējams piesaistīt vairāk līdzekļu infrastruktūras uzlabošanai.
