Seile: Interesi par ķīmiju un fiziku var radīt skolotāji, nevis eksāmeni

Lai uzlabotu skolēnu sekmes, tai skaitā eksaktajās zinātnēs, ir svarīgi skolām piesaistīt talantīgus skolotājus, kuri spētu radīt jauniešiem interesi par matemātiku, fiziku un ķīmiju, nevis jāievieš obligātie eksāmeni vai jāpalielina eksāmena nokārtošanas minimālais „slieksnis”, intervijā Latvijas Radio pauda „Iespējamās misijas” vadītāja Mārīte Seile.

Viņa norādīja, ka salīdzinoši sliktus vidusskolēnu matemātikas eksāmena vidējos rezultātus un, piemēram, vidējos panākumus franču valodā ir grūti komentēt, jo matemātikas eksāmenu kārto visi – aptuveni 16 00 skolēnu, bet franču valodas eksāmenu šogad izvēlējušies 40 skolēni.

Nav pārsteigums, ka izvēles eksāmenā, ko kārto tik maz gribētāju, būs labāks vērtējums, norādīja Seile.  

Savukārt ķīmijas eksāmenu šogad izvēlējušies kārtot 561 jaunietis, bet fizikas eksāmenu -  991.

Lai panāktu, ka aizvien vairāk jauniešu izvēlas kārtot eksāmenus eksaktajās zinātnēs, izšķirošā loma ir skolotājiem, tam, cik interesanti viņš pasniegs priekšmetu, uzskata Seile.  

Tāpat svarīga ir skolotāja izvēlētā mācību metode un arī tas, vai skolēni zina, kāda ir profesija, ko var iegūt ar eksakto zinātņu izglītību.

Cik daudz skolēnu pazīst kādu ķīmiķi, fiziķi, cik daudz viesojušies kādā ražojošā uzņēmumā? Praktiska pieredze ir tā, kas veido priekšstatu par profesiju, jo bieži vien pieņēmumi par fiziķiem, ķīmiķiem, matemātiķiem ir tādi, ka tas ir sarežģīti un tikai daži to var,” skaidroja Seile.

Seile pauda, ka obligātais centralizētais eksāmens ķīmijā vai fizikā būtu „rungas efekts”, kas  teorētiski varētu uzlabot skolēnu sniegumu, bet šī varbūtība ir tikai teorētiska, jo matemātika ir obligāta, bet rezultāti šajā eksāmenā ir viszemākie. Arī eksāmena nokārtošanas sliekšņa palielināšana no pašreizējiem 5% pareizo atbilžu līdz 20% būtu tehnisks gājiens, tas nerisinātu problēmu pēc būtības.

Skolēniem būtu svarīgi saprast, kā apgūtie priekšmeti var noderēt dzīvē, un arī vecākiem ir jādod bērniem iespēja izvēlēties to, kas viņiem patīk, jo saskaņā ar pētījumiem visbiežāk vecāki vēlas, lai viņu bērni būtu juristi vai banku darbinieki, norādīja Seile. 

Seile arī atgādināja, ka Latvijā vairāk nekā 50% fizikas un ķīmijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem un drīz vien dosies pensijā, tāpēc ir valstiski svarīgs uzdevums piesaistīt skolām talantīgus jauniešus un noturēt viņus skolās.

Jau ziņots, ka skolēni zemākos vērtējumus ieguvuši vēstures un matemātikas, bet augstākos - krievu valodas un franču valodas eksāmenā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.  Vēstures eksāmenā vidēji iegūti 42,6%, bet matemātikā - 43,34%. Lai gan tie ir vājāk nokārtotie eksāmeni, vidējais vērtējums, salīdzinot ar pērno gadu, abiem mācību priekšmetiem kāpis vidēji par pieciem procentiem.

Vērtējumu kritums vērojams dabaszinātņu mācību priekšmetos - ķīmijā, bioloģijā un fizikā, kur attiecīgi uzrādīti 59,48%, 59,31% un 51,21% augsti rezultāti. Visvairāk rezultāti kritušies bioloģijā, kur uzrādītais rezultāts ir par 6,24% zemāks nekā pērn.

 Valsts valodas eksāmenā 9.klasēm uzrādīts zemākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā - 61,68%.

5% līmeni šogad nav pārvarējuši 135 eksāmenu kārtotāji - 21 latviešu valodā un 113 matemātikā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt