Vēl vakar Saeimas deputāte no Zaļo un Zemnieku savienības Iveta Grigule bija par „99,9% droša”, ka viņai izdosies iegūt vismaz 34 Saeimas deputātu parakstus zem pieprasījuma apturēt Eiro ieviešanas likuma stāšanos spēkā. Tomēr šorīt Saskaņas Centrs paziņoja, ka nepievienosies šai iniciatīvai.
Viens no paziņojuma autoriem ir Saskaņas Centra Saeimas frakcijas deputāts Ivars Zariņš: „Mēs saprotam, ka, ja mēs kā opozīcijas partija, pašreiz iestāsimies un atbalstīsim šo referendumu, tad rezultātu viņš tik un tā nedos, pat ja mēs viņā uzvarēsim. Jo pie varas jau paliks tie politiskie spēki, kuri ilgstoši nav spējuši un nav gribējuši realizēt ilgtspējīgu attīstības politiku. Tas nozīmē, ka nekas jau nemainīsies. Tie faktori, kas bija mums jānovērš, lai mēs būtu gatavi eirozonai, viņi jau netiks izmainīti.”
Bez 31 Saskaņas Centra deputāta, iegūt nepieciešamo parakstu skaitu, lai pieprasītu likuma apturēšanu, ir gandrīz neiespējami. Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijai Saeimā ir tikai 13 deputāti. Turklāt arī Zaļā partija, kuras deputāti darbojas ZZS frakcijas sastāvā, šorīt nolēma neatbalstīt Eiro ieviešanas likuma apturēšanu. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis paziņojumā raksta, ka šādas iekšpolitiskās spēles varētu apdraudēt valsts trauslo atlabšanu no ekonomiskās krīzes.
Savukārt Saskaņas Centrs uzsver, ka sarīkot referendumu par eiro vajadzētu. Tomēr tas ir valdošas koalīcijas pienākums. „Vispareizākais būtu, ņemot vērā, ka sabiedrībā ir šī lielā negatīvā attieksme pret eiro, ka tai vajadzētu būt valdošajai koalīcijai, kas ierosinātu šo referendumu. Mēs tad to atbalstītu. Un tad sanāk, ka mēs nevis tautu šķeltu, bet gan vienoti izejam cauri šim procesam, kurā visi politiskie spēki nodrošina šo atklāto un godīgo iespēju diskutēt par plusiem un mīnusiem. Tas būtu tas pareizākais ceļš.”, atzīmē Saskaņas Centra Saeimas frakcijas deputāts Ivars Zariņš.
Satversme paredz, ka vismaz puse Saeimas deputātu var pieprasīt rīkot referendumu, par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā. Tomēr, kā zināms, koalīcija šādu iespēju neizskata.
Ja nepieciešamie Saeimas deputātu paraksti tomēr tiktu savākti, tad likums par Eiro ieviešanu tiktu apturēts uz diviem mēnešiem. Šo divu mēnešu laikā tiktu organizēta parastu vākšana par to vai šāds likums būtu nododams tautas nobalsošanai.
Tomēr likums par eiro ieviešanu, ko Grigule vēlējās apturēt, paredz tikai eiro ieviešanas kārtību, piemērām, kur un kā varēs samainīt naudu, cik ilgi veikalos ir jābūt norādītām cenām abās valūtās un tamlīdzīgi. Pēc būtības jautājumu par pievienošanos eiro šis likums neregulē. Līdz ar to, pat ja notiktu referendums, pilsoņi tajā varētu balsot tikai par likumu, kas atrunā tehniskās procedūras, bet ne par eiro ieviešanu pēc būtības.
Tagad deputāte Grigule sola vākt 30 000 Latvijas pilsoņu parakstus referenduma rīkošanai pret eiro.
