Panorāma

Šodien J.Rozentāla 150. dzimšanas diena!

Panorāma

Panorāma

Šaubas par robežas nožogojuma izturību

Šaubās par Latvijas-Krievijas robežas žoga izturību

Ar parastām knaiblēm žogu iespējams pārvarēt dažās minūtēs, to atzina nozares profesionāļi, vērtējot uz Latvijas-Krievijas robežas būvētā žoga izturību. Tikmēr Valsts robežsardze pārmetumus noraida un skaidro – žoga celtniecības mērķis ir tikai aizkavēt, nevis apturēt nelegālos robežšķērsotājus. 

Latvijas-Krievijas robežas stiprināšanā un labiekārtošanā kopumā plānots ieguldīt vairāk nekā 17 miljonus eiro bez PVN. Vēl tapšanas stadijā esošais žogs, ko paredzēts izbūvēt aptuveni 90 kilometru garumā, gan rada jautājumu, cik efektīvi līdzekļi ieguldīti.

Nozares speciālists no uzņēmuma "Žogu fabrika" Gints Švalkovskis, kurš aprīkojis virkni paaugstinātas drošības objektu, tostarp piedalījies arī Ungārijas pretimigrantu žoga izbūvē, atzīst –  mūsu izvēlētais risinājums ir vājš.

Eksperts rāda žogu, kurš jau ir izturīgāks par uz mūsu robežas uzstādīto, un pat tas  varētu būt tikai viena no vairākām robežas nožogojuma kārtām.

Pēc vakar demonstrētā sižeta par žoga celtniecību noskatīšanās eksperts kritizē tā mehānisko izturību un vairāku koridoru trūkumu.

"Šādam paaugstinātas drošības objektam vajadzēja izvēlēties paneļu žogu, ar dubultstieplēm, sešu vai pat astoņu milimetru stieplēm būtu vēlams. Iesūtītajā video izskatījās, ka tur bija 3,3 vai kas tamlīdzīgs," stāstīja "Žogu fabrikas" valdes loceklis, norādot, ka šādu žogu var pārkniebt ļoti vienkārši.

Speciālists vērš uzmanību arī uz dzeloņstiepļu pinumu, kuru drošības nolūkos vajadzētu uzstādīt ne vien žoga augšpusē, bet arī tā pakājē.

"Ungārijas gadījumā tika izmantots lielākais diametrs, tas ir, deviņsimtais, mūsu Latvijas robežā izmantots 450, tas ir mazākais diametrs dzeloņstieplēm. Ungārijas gadījumā arī tika izmantots pītais siets, kas ir ļoti laba izvēle, lai nevar pārkniebt un grūtāk izvīt stieples ārā," piebilda Švalkovskis.

Valsts robežsardzē pārmetumus noraida, uzsverot – žogs nemaz nav paredzēts kā nepārvarams šķērslis, bet gan – papildu kavēklis nelegālajā ceļā pāri robežai. Robežsargi arī cer – atduroties pret žogu, imigranti nemēģinās tikt tam cauri, bet dosies atpakaļ vai meklēs no nožogojuma brīvos robežas posmus, kur savukārt būs uzstādītas kameras un kustību sensori.

"Žogs ir uzprojektēts, ievērojot risku lietderību un samērību. Nograut var arī Berlīnes mūri, kā mēs to redzējām, neskatoties uz to, kāds viņš bija uzcelts – pie attiecīgas sagatavošanās, vēlmes, iespējām un tehnikas, tāpēc šī brīža žoga funkcija ir aizkavēt nesagatavotu un ātru robežas šķērsošanu. (..) Ja tas būs speciāli sagatavots cilvēks, kurš nāk ar mērķi testēt, pārbaudīrt, diversants, protams, viņš jebkur var tikt," teica Valsts robežsardzes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins.

Kā skaidro robežsardze, ņemot vērā arvien augošo nelegālo imigrantu plūsmu no Krievijas puses, žogu ar laiku varētu izbūvēt garākā posmā, nekā plānots šobrīd, tomēr padarīt to mehāniski izturīgāku nav paredzēts. Tajā pašā laikā budžetā jau ieplānoti līdzekļi žoga labošanai. Robežsardze gan uzskata, ka lielāku skādi tam nodarīs nevis imigranti, bet meža zvēri.

Jau ziņots, ka Latvijā žoga būvniecība uz Latvijas-Krievijas robežas jau pāris mēnešus rit pilnā sparā. Vairāku kilometru garumā izbūvēts pirmais posms. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti