Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aiztur divus kriminālpolicistus Latgalē

Satversmes tiesa vērtē izglītības reformu

Satversmes tiesā lieta par vidusskolām tikai latviski: eksperti diskrimināciju nesaskata

Viens no būtiskākajiem un skaļākajiem 12. Saeimas lēmumiem bija Izglītības likuma grozījumi par mazākumtautību skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, kas raisīja gan ielu protestus, gan dedzīgas diskusijas starp deputātiem. Šīs debates joprojām nav beigušās - tikai no Saeimas nama pārcēlušās uz tiesas zāli. Otrdien Satversmes tiesa sāka vērtēt reformas atbilstību valsts pamatlikumam, un vairums ekspertu tiesā pauda, ka diskrimināciju reformā nesaskata.

Lietu par izglītības reformas atbilstību Latvijas konstitūcijai Satversmes tiesa sāka skatīt pēc iepriekšējās Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātu pieteikuma. Viņu ieskatā, prasība mazākumtautību vidusskolām no nākamā mācību gada pāriet uz mācībām latviešu valodā valodā ir diskriminējoša.

"Satversmes 91. pants aizliedz diskrimināciju. Mūsdienu diskriminācijas izpratne ir, ka tā ir ne tikai atšķirīga attieksme pret personām, kas ir vienādā situācijā, bet arī vienāda attieksme pret personām, kas ir būtiski atšķirīgās situācijās,"

stāstīja Saeimas deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņa").

Ap 20 izglītības reformas pretinieku sēdes laikā protestēja pie Satversmes tiesas ēkas.

Pieteikuma autori uzskata, ka nav pamata palielināt latviešu valodas īpatsvaru krievu skolās, jo šo skolu audzēkņi jau tagad apgūst latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai turpinātu studijas latviski. Turpretim Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka šajā gadījumā nav pamata runāt par diskrimināciju.

"Šīs normas vienkārši pabeidz procesu, kas tika iesākts 1998. gadā. Toreiz, kā mēs atceramies, tika noteikti trīs gadi pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolās. Tas tika atlikts 2004. gadā," skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Ilze Tralmaka.

Mazākumtautību izglītojamie varēs turpināt mācīties mazākumtautību valodu, ja viņi to izvēlēsies kā izvēles priekšmetu. Šādas tiesības tiek nodrošinātas.

Kā eksperti lietas izskatīšanā pieaicināti vairāku ministriju, Tiesībsarga biroja un akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī vairāki mazākumtautību skolu direktori. Vairums no viņiem nesaskata ne Satversmes pārkāpumus, ne diskrimināciju.

"Prasības pieteikumam nav pamata, jo mēs nodrošinām iespēju uzturēt mazākumtautību identitāti,

bet vienlaikus veidojam saliedētu sabiedrību, kas iespējams tikai un vienīgi uz labi apgūtas valsts valodas pamata. Jāņem vērā arī mūsu ģeopolitiskā situācija un vēsturiskie apstākļi," uzsvēra Latvijas Universitātes prorektore, bijusī izglītības ministre Ina Druviete.

Arī Tiesībsarga birojā neredz, ka grozījumi būtu pretrunā Satversmei. Savukārt mazākumtautību skolu direktori iebilst, ka reformu būs grūti īstenot, jo jau tagad trūkst latviešu valodas pedagogu.

"Galvenais resurss ir skolotāji, un šobrīd tā Latvijā ir vislielākā problēma. Ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī skolās ar latviešu mācību valodu. Pirms diviem mēnešiem es iedevu sludinājumu, ka skolai nepieciešama latviešu valodas skolotāja. Diemžēl neviens nepieteicās," stāstīja Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko.

Tiesa otrdien uzklausīja abu pušu apsvērumus un pieaicināto ekspertu skaidrojumus. Trešdien lietas izskatīšana tiks turpināta, bet spriedums varētu tikt pasludināts marta beigās.

KONTEKSTS: 

Saeima pagājušā gada 22. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Savukārt centralizētie eksāmeni 12. klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018. mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019. mācību gada. 9. klāšu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020. mācību gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti